vārpu veronika

Veronica spicata L.

Veronica spicata L. attēls

latviski: vārpu veronika

angliski: spiked Speedwell

vāciski: ähriger Blauweiderich

zviedru: axveronika

igauņu: kassisaba

lietuviešu: varpotoji veronika

krievu: вероника колосистая

Izplatība kartē

Veronica spicata L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Veronica spicata L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 15-45 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezaro, stīvs, blīvi klāts ar īsiem, atstāvošiem matiņiem. Lapas uz stublāja pretējas (augšējās var būt pamīšus), lancetiskas (ga 1.5-8 cm, pl 0.4-2 cm), pamats ķīļveidīgs, mala strupi zāģzobaina, gals strups, kāts īss vai lapas sēdošas. Ziedkopa - blīvs un garš ķekars stublāja galotnē (atgādina vārpu). Kauss četrdaļīgs, vismaz divreiz īsāks nekā violeti zilais vainags (ga 0.6-0.8 cm). Ir īlenveidīgas seglapas. Auglis - ieapaļa pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Mainīga izskata suga Eiropā un Rietumāzijā, kā ietvaros nodala 5 pasugas.

Latvijā nereti visā teritorijā, biežāk valsts austrumu daļā.

Biotopi:

Nelielas, skrajas grupas aug sausos priežu mežos, kāpās, sausās pļavās un nogāzēs, gar dzelzceļiem. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.

Īpašas norādes:

Nedaudz līdzīga garlapu veronikai (V. longifolia). Atšķirama pēc mazāka auguma, atšķirīgiem biotopiem (garlapu veronikai tipiskas ir mitras pļavas, upju piekrastes), lapas pretējas (nevis mieturī), stublājs nezaro (nevis zaro, nevis ar vairākiem ziedu ķekariem galotnē), lapas mala strupi zāģzobaina (nevis asi zāģzobaina vai divkārtzāģzobaina).

Not rare. Commoner in the eastern part. Groups in dry habitats: pine forests, on hillslopes, in dunes and along railways.

Нередко. Чаще встречается в восточной части. Группы в сухих местообитаниях: сосновых лесах, по склонам холмов, в дюнах и вдоль железных дорог.

Apskati citas sugas: