Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-45 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezaro, stīvs, blīvi klāts ar īsiem, atstāvošiem matiņiem. Lapas uz stublāja pretējas (augšējās var būt pamīšus), lancetiskas (ga 1.5-8 cm, pl 0.4-2 cm), pamats ķīļveidīgs, mala strupi zāģzobaina, gals strups, kāts īss vai lapas sēdošas. Ziedkopa - blīvs un garš ķekars stublāja galotnē (atgādina vārpu). Kauss četrdaļīgs, vismaz divreiz īsāks nekā violeti zilais vainags (ga 0.6-0.8 cm). Ir īlenveidīgas seglapas. Auglis - ieapaļa pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eiropā un Rietumāzijā, kā ietvaros nodala 5 pasugas.
Latvijā nereti visā teritorijā, biežāk valsts austrumu daļā.
Biotopi:
Nelielas, skrajas grupas aug sausos priežu mežos, kāpās, sausās pļavās un nogāzēs, gar dzelzceļiem. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga garlapu veronikai (V. longifolia). Atšķirama pēc mazāka auguma, atšķirīgiem biotopiem (garlapu veronikai tipiskas ir mitras pļavas, upju piekrastes), lapas pretējas (nevis mieturī), stublājs nezaro (nevis zaro, nevis ar vairākiem ziedu ķekariem galotnē), lapas mala strupi zāģzobaina (nevis asi zāģzobaina vai divkārtzāģzobaina).
Not rare. Commoner in the eastern part. Groups in dry habitats: pine forests, on hillslopes, in dunes and along railways.
Нередко. Чаще встречается в восточной части. Группы в сухих местообитаниях: сосновых лесах, по склонам холмов, в дюнах и вдоль железных дорог.
