Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-70 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, vienkāršs, kails, zaļgans. Lapas pretējas, sēdošas, iegareni olveidīgas līdz lancetiskas (ga 3-8 cm, pl 0.5-3 cm). Plātnes mala attāli sīkzobaina vai gandrīz gluda, gals smails. Ziedi blīvos ķekaros lapu žāklēs. Vainags (ga 0.5-0.7 cm) nedzidri violets līdz violeti sārts ar tumšākām, violetām dzīslām. Seglapas lineāras, ziedu laikā īsākas nekā ziedkāts. Auglis - pogaļa ar seklu jomu. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eirāzijas un Ziemeļāfrikas suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas mitrās, applūstošās ūdenstilpju krastmalās (t.sk. arī jūras piekrastē) un grāvjos.
Īpašas norādes:
No jūras tuvumā ļoti reti sastopamās ūdens veronikas (V. catenata) grūti atšķirama suga. Augs salīdzinoši nav tik drukns. Tipiskam augam nav manāmi sarkanīgas nokrāsas ne stublāja, ne lapas vidusdzīslas (tie ir zaļi), ne ziedu krāsā (pārsvarā zili violetie toņi). Atšķiršana pēc seglapām: lineāras, ziedu laikā īsākas nekā ziedkāts (nevis lancetiskas, ziedu laikā garākas nekā ziedkāts) praksē ir sarežģīta, jo šī pazīme variē.
Rather common. Solitarily specimens and groups in shallow waters or in wet places at various water-bodies.
Довольно часто. Единичные экземпляры и группы на мелководье, а также в мокрых местах по берегам разных водоемов.
