Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-35 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, spēcīgs, zarains, apmatots, nesakņojas. Lapas plati olveidīgas (ga 1-3 cm), mala attāli lielzobaina. Ziedkāts garš, tomēr ne vairāk kā 2 reizes pārsniedz seglapas garumu. Ziedi lieli (pl 0.8-1.2 cm), gaišzili, vainaglapas 4, apakšējā visīsākā. Pogaļas joma dziļa. Irbuļa palieka tieva. Zied no maija līdz oktobrim.
Izplatība:
Eirāzijā sastopama suga, cēlusies Rietumāzijā. Eiropas ziemeļaustrumu daļā atradnes reti un salveidīgi.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas tīrumos un atmatās, kultivētos zālājos, nezālienēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga biežāk sastopamajai pavedienu veronikai (V. filiformis), tomēr viegli atšķirama pēc druknāka (nekad pavedienveidīga) stublāja, lapas lielākas, augs neveido paklājveida audzes, jo gulošais stublājs ik pa posmam nesakņojas, ziedkāts ne vairāk kā 2 reizes (nevis vairāk) pārsniedz seglapas garumu. Bez tam pavedienu veronika zied īsu brīdi pavasara beigās (nevis visu veģetācijas sezonu līdz oktobrim).
Rather rare. Solitarily specimens and groups on fallow-lands, cultivated grasslands, in fields, wasty places and along railways.
Изредка. Единичные экземпляры и группы на залежах, газонах, полях, в сорных местах и вдоль железных дорог.
