skrajā virza

Stellaria longifolia Muhl. ex Willd. (syn. S. diffusa Willd. ex Schltdl.)

Stellaria longifolia Muhl. ex Willd. attēls

latviski: skrajā virza

angliski: long-leaved Stitchwort

vāciski: Langblättrige Sternmiere

zviedriski: skogsstjärnblomma

igauniski: varju-tähthein

lietuviski: ilgalapė žliūgė

krieviski: звездчатка раскидистая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Stellaria longifolia Muhl. ex Willd. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stublājs ļogans, pacils, zarains un četršķautņains. Stublāja augšdaļa, lapas mala un dzīsla raupja, sīkzobaina. Lapas lineāri lancetiskas (ga 1.5-3 cm, pl 0.2-0.4 cm), uz stublāja pretēji sēdošas. Neziedošie dzinumi aplapoti blīvāk. Pielapju nav. Ziedi skrajā dihāzijā stublāja un zaru galā. Seglapas plēvjainas. Kauslapas un vainaglapas aptuveni vienāda garuma (ga ap 0.4 cm). Vainaglapas baltas, dalītas gandrīz līdz pamatam. Pogaļa olveidīga, garāka nekā kauss. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Kalnu un ziemeļu apvidu suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Latvijā retumis visā teritorijā.

Biotopi:

Skrajas grupas mitros mežos (galvenokārt skujkoku) un uz aizaugošiem meža ceļiem.

Īpašas norādes:

Līdzīga citām virzām ar sēdošām (nevis kātainām) lapām. Atšķirīgo pazīmju kopums ir: lineāri lancetiskas lapas, kauslapas un gandrīz līdz pamatam dalītās vainaglapas vienāda garuma. Stublāja augšdaļa, lapu mala un vidusdzīsla raupja, sīkzobaina (citām sugām šāda pazīmju kopuma nav).

Rather rare. Scarce groups in moist forests and on overgrown forest roads.

Изредка. Рыхлые группы в мокрых лесах и на зарастающих лесных дорогах.

Apskati citas sugas: