Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 70-150 cm) ežgalvīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, ziedkopā bagātīgi zaro. Lapas veselas, lineāras (ga 30-60 cm, pl 1.5-3 cm), mala gluda, gals īsi smails, pamats makstveidīgs, lapas apakšpuse ar asu šķautni. Apziedņa lapas biezas. Ziedkopā uz zariem apakšdaļā sievišķo, augšdaļā vīrišķo ziedu galviņas. Raksturīgs strups (ga 0.5-0.7 cm), vārpstveidīgs auglis ar iežmaugu mazliet augstāk nekā vidus un ar diezgan garu, taisnu knābi. Sēkla liela, aizņem visu augļa tilpumu. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Eirāzijā plaši izplatīta suga polam tuvās teritorijās. Sugas ietvaros S. erectum sensu lato nodala 4 pasugas (daži autori tās uzskata par patstāvīgām sugām): S.e. ssp. erectum, S.e ssp. microcarpum, S.e. ssp. oocarpum, S.e. ssp. neglectum. Pasugu morfoloģiskās atšķirības izpaužas galvenokārt augļa formā. Arī šajā enciklopēdijā Latvijā sastopamās S. erectum s.str., S. neglectum un S. microcarpum dotas kā atsevišķas sugas.
Latvijā bieži visā teritorijā. Visizplatītākā ežgalvīšu suga.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas ūdenstilpju seklūdens joslā, pārmitru pļavu ieplakās, grāvjos, purvu apmalēs. Raksturīga suga augu sabiedrībās aizaugošos seklūdeņos: Cl. Phragmitetea, All. Phragmition un All. Sparganio-Glycerion fluitantis.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga lielajai ežgalvītei (S. erectum). Droši atšķirama tikai pēc augļa: strups, vārpstveidīgs, ar iežmaugu mazliet virs vidus un taisnu, garu knābi (nevis auglis otrādi piramidāls, bez iežmaugas, knābis īss un līks). Bez tam (šī gan nav droša atšķirības pazīme) sīkaugļu ežgalvītei ziedu galviņu uz zariem ir salīdzinoši daudz vairāk, un tās ir sīkākas.
The most common bur-reed. Solitarily specimens and groups in shallow parts of lakes, ponds and rivers, in ditches and flooded cavities in meadows.
Наиболее часто встречающийся ежеголовник. Единичные экземпляры и группы на мелководье озер, прудов и рек, в канавах и затопленных понижениях на лугах.
