Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Neliels gobu dzimtas koks, Latvijā savvaļā parasti sastopama kā krūms (ga līdz 4 m). Miza brūni pelēka. Pumpuri smaili. Lapas uz zariem pamīšus, šauri olveidīgas vai lancetiskas (ga 3-6 cm, pl 1-2.5 cm), mala vienkārt zobaina, gals smails, kāts ļoti īss, plātnes virspuse raupja, pamats vienmēr simetrisks. Ziedi pušķos zaru galos lapu žāklēs. Auglis - riekstiņš, ko apņem plēvjains spārns. Zied maijā, jūnijā.
Izplatība:
No dienvidaustrumu Āzijas Eiropā ieviesta suga. Kultivē apstādījumos, vietām pāriet savvaļā.
Latvijā retumis kultivēts koks. Parasti reti sastopama adventīvā veidā kā sīki dzinumi vai nelieli krūmi dzelzceļmalu uzbērumos.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri gar dzelzceļiem, kā arī stādījumu apkaimē. Apstrādājot dzelzceļa līnijas ar pretapauguma ķimikālijām, iet bojā un vienā vietā ilgi nesaglabājas.
Īpašas norādes:
Atšķirībā no citām gobu dzimtas sugām Latvijā lapas pamats ir simetrisks (nevis asimetrisks), lapas salīdzinoši šaurākas un ar vienkārt zobainu (nevis divkārt vai trīskārt zobainu vai zāģzobainu) malu.
Rare. Adventive. Solitarily specimens usually on railways. Rarely cultivated species.
Редко. Заносной. Единичные экземпляры чаще всего на железных дорогах. Изредка культивируемый вид.
