Apraksts:
Daudzgadīgs gundegu dzimtas ūdensaugs. Stublāja garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma (parasti ga 30-100 cm). Stublājs iegremdēts. Uz stublāja ir gan peldošas, gan pavedienveidīgas zemūdens lapas. Peldošās lapas veselas, šķeltas (ga 1.5-2 cm, pl 2-2.5 cm), ieapaļas, mala zobaina. Zemūdens lapas dalītas pavedienveidīgās plūksnās, plūksnas nav vienā plaknē. Ziedi nelieli, lapu žāklēs pa vienam. Vainaglapas (ga 0.6-1 cm) baltas, pamats dzeltens, skrajas, savstarpēji nepārsedzas. Nektāra bedrīte ovāla. Augļa - riekstiņu kopaugļa - kāts īsāks nekā attiecīgās lapas kāts, kā žāklē tas atrodas. Zied no maija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Pārtraukta (disjunkta) areāla suga galvenokārt Eiropā un, retumis, Āzijā.
Latvijā retumis visā teritorijā, tomēr salīdzinoši retāk valsts austrumdaļā, kur dažviet tā nav konstatēta.
Biotopi:
Parasti veido blīvas grupas dažādās ūdenstilpēs (gan dabiskās, gan mākslīgās) ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni.
Īpašas norādes:
Viena no divām ūdensgundegu sugām Latvijā, kam ir gan veselas peldošas, gan iegremdētas plūksnainas lapas. No līdzīgās trejlapu ūdensgundegas (B. peltatum) atšķirama pēc riekstiņu kopaugļa kāta (kāts īsāks nevis garāks par lapas kātu, kā žāklē tas atrodas), īsākām un šaurākām zieda vainaglapām, kas savstarpēji nepārsedzas (trejlapu ūdensgundegai zieda vainaglapas pārsedzas, tās garākas: ga 1.3-2 cm), nektāra bedrīte ovāla (nevis bumbierveidīga). Daži ziedoši (sīkiem ziediem) parastās ūdensgundegas eksemplāri redzami trejlapu ūdensgundegas fotoattēla malā - salīdzināt savstarpējos izmērus!
Rather rare. Usually dense groups in various stagnant and slowly moving waters.
Изредка. Обычно плотные группы в разных стоячих и медленно текучих водах.