Virdžīnijas ķekarpaparde

Botrychium virginianum (L.) Sw.

Botrychium virginianum (L.) Sw. attēls

latviski: Virdžīnijas ķekarpaparde

angliski: rattlesnake Grape-fern

vāciski: Virginischer Rautenfarn

zviedru: stor låsbräken

igauņu: virgiinia võtmehein

lietuviešu: virgininis varpenis

krievu: гроздовник виргинский

  • botrychium-virginianum-l-sw-2
  • botrychium-virginianum-l-sw

Izplatība kartē

Botrychium virginianum (L.) Sw. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Botrychium virginianum (L.) Sw. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīga, vidēja lieluma (ga 20-50 cm), košzaļa čūskmēlīšu dzimtas paparde. Viss augs kopumā ir kātaina lapa. Tā sastāv no trīskārt vai četrkārt plūksnaini dalītas neauglīgās daļas (ga, pl 8-15 cm), kas ir sēdoša vai īsā kātā un atrodas apmēram lapas vidū. Neauglīgās daļas pēdējās pakāpes plūksnas smailas. Auglīgā daļa ir lapas kāta turpinājums garā kātā un galotnē beidzas ar vienpusējai ziedu skarai līdzīgu zarainu sporangiju sastatu, kurā nogatavojas sporas. Paparde vislabāk identificējama jūlijā vai augustā, kad abas lapas daļas pilnīgi izaugušas. Atšķirībā no citām ķekarpapardēm Latvijā Virdžīnijas ķekarpapardei auglīgā daļa veidojas retāk; bieži atrodami eksemplāri tikai ar neauglīgo daļu. Vienā no attēliem redzama auglīga paparde, otrā - divas Virdžīnijas ķekarpapardes (tikai neauglīgā daļa).

Izplatība:

Diezgan plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā, taču sastopama reti un salveidīgi. Eiropā blīvākās atradņu teritorijas ir kontinenta ZA daļā, ļoti izklaidu sastopama arī Dienvideiropā.

Latvijā reti visā valstī.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri dažādos auglīgos mežos minerālaugsnēs, krūmājos, uz aizaugušiem meža ceļiem. Populāciju izkliedējums un parasti mazais eksemplāru skaits atradnē apgrūtina sugas biotopu reālo aizsardzību pret nevēlamu saimniecisko darbību atradņu vietās.

Īpašas norādes:

Līdzīga citām ķekarpapardēm. Nosakot uzmanība jāpievērš neauglīgās daļas plūksnojuma veidam un plūksnu formai, kā arī lapas kātam (kopējs vai atsevišķs abām lapas daļām). Aprakstītajai sugai raksturīgs trīskāršs vai četrkāršs plūksnojums, smailas pēdējās pakāpes plūksnas, kopējs lapas kāts.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rare. Solitarily specimens in forests, shrubs and on overgrown forest roads.

Редко. Единичные экземпляры в лесах, кустарниках и на заросших лесных дорогах.

Apskati citas sugas: