pakalnu sālszāle

Salsola collina Pall.

Salsola collina Pall. attēls

latviski: pakalnu sālszāle

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski: kink-ogamalts

lietuviski: šlaitinė druskė

krieviski: солянка холмовая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Salsola collina Pall. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, neliels vai vidējs (Latvijā ga 15-40 cm; stepes joslā lielāks - līdz 100 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, bagātīgi zaro, ciets un stīvs, pelēkzaļš. Viss augs, īpaši lapas, klāts ar puspiegulošiem, īsiem sarainiem matiņiem. Lapas pamīšus, sēdošas, pavedienveidīgi velteniskas (ga 0.8-2.5 cm), pie pamata platākas, galā ar skrimšļainu sariņu. Ziedi garā un blīvā vārpveida ziedkopā. Seglapas īlenveidīgas, pie pamata platākas, piespiestas pie ziedkopas ass. Apziedņa lapas kailas, strupas un plēvjainas, paliek pie augļa, augļu laikā ar zobaini spārnainu apmali, apakšdaļā kļūst skrimšļainas. Apziedņa lapu pamats saaug ar seglapām. Zied jūlijā, augustā.

Izplatība:

Austrumeiropas un Āzijas suga mežastepes un stepes joslā.

Latvijā ievazāta suga, rietumos no tās dabiskā izplatības apvidus. Sastopama nereti, taču nevienmērīgi.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas gar dzelzceļiem, smilšainās nezālienēs. Latvijā izplatība paplašinās.

Īpašas norādes:

Līdzīga Krievijas sālszālei (S. australis), taču ir mazāka auguma, ar salīdzinoši stīvāku stublāju, trauslākām lapām un apziedni (īpaši augļu laikā), lapas gals ar skrimšļainu sariņu.

Not rare. Unequally. Expanding adventive species. Solitarily specimens and groups along railways and in sandy wastes.

Нередко. Неравномерно. Распространение расширяющий заносной вид. Единичные экземпляры и группы на железных дорогах и в сухих сорных местах.

Līdzīgās sugas

  • Axyris amaranthoides L. (amarantu aksire)

    Sistemātikā aiz sālszālēm ierindo aksires. Ļoti rets, XX gs. beigās Latvijā vairs neatrasts ievazāts augs ir amarantu aksire (Axyris amaranthoides L.). Savvaļā tā bieži sastopama daudzviet Āzijā sausās un smilšainās augtenēs. Viengadīgs balandu dzimtas augs - vienmājnieks. Stublājs (ga 10-70 cm) stāvs un zarains, zari vērsti slīpi augšup. Viss augs klāts ar zvaigžņveida matiņiem (atskaitot lapu virspusi). Lapas pamīšus, lancetiskas vai plati lancetiskas (ga 2-8 cm, pl 0.4-1.3 cm), mala gluda, ieritināta, gals smails, kāts īss. Ziedi kamolveida grupās zaru galos lapu žāklēs. Vīrišķie (putekšņlapu) ziedi ar 2-5 putekšņlapām un 3-5 daļīgu apziedni. Sievišķie (auglenīcu) ziedi ar 2 pavedienveida drīksnām un trīsdaļīgu (retāk četrdaļīgu), bagātīgi apmatotu apziedni. Auglis - plakans riekstiņš. Zied no jūlija līdz septembrim. Meklējama sausās nezālienēs, gar dzelzceļiem un izgāztuvēs. Atrasta Rīgā un tās apkaimē. No citiem balandu dzimtas augiem atšķirama uzreiz.

Apskati citas sugas: