Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) biezlapju dzimtas lakstaugs. Sakne vārpstveidīgi ķīļveida, resna. Stublājs pacils vai stāvs, spēcīgs, resns, kails, parasti nezaro. Lapas sukulentas, uz stublāja pretējas, iegareni eliptiskas (ga 5-10 cm, pl 2-5 cm), sēdošas, mazliet skaujošas, mala gluda vai attāli jomaina, gals smails, pamats strups. Lapas tumši zaļas, nereti ar sarkanvioletu nokrāsu. Ziedi blīvā vairogveida skarā stublāja galotnē. Kauss ļoti īss, smails. Vainags dzeltenbalts līdz zaļgandzeltens (ga ap 0.4 cm), ļoti reti sārts. Putekšņlapas nedaudz pārsniedz vainagu. Auglis - zaļš somenis (aptuveni vainaga garumā) ar īsu knābīti. Kopauglī 5 someņi. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Plaši izplatīta, mainīga izskata Eirāzijas suga, kā ietvaros nodala pasugas (vai pat tās uzskata par atsevišķām sugām). Izplatības kartē attēlots kopā S. maximum un S. telephium s.str.
Latvijā retumis visā teritorijā, retāk nekā S. telephium s.str.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausos priežu mežos, upju krastu nogāzēs uz dolomīta, sausās atmatās. Raksturīga suga nesaslēgtās lakstaugu sabiedrībās uz dolomītiem un kaļķiežiem: Cl. Sedo-Scleranthetea, All. Alyso-Sedion.
Īpašas norādes:
Līdzīgs parastajai čīkstenei (S. telephium s.str.). Daudzi autori tās aplūko kā vienas sugas divas pasugas. Tipiski augi viegli atšķirami pēc ziedu krāsas (dzeltenīgs - S. maximum, sarkans - S. telephium). Netipiski S. maximum ar sārtiem ziediem grūti atšķirami. Vērība jāpievērš vārpstveida saknei (nevis sakne gareni ieapaļa), lapas mazliet skaujošas, augšējo lapu pamats strups (nevis plati ķīļveidīgs).
Rather rare. Solitarily specimens and small groups in dry pine forests, on fallow-lands, in river valleys, mostly on dolomite outcrops.
Изредка. Единичные экземпляры и небольшие группы в сухих сосновых лесах, на залежах и по речным долинам, преимущественно на береговых доломитовых обнажениях.
