Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) biezlapju dzimtas lakstaugs. Sakne resna, gareni ieapaļa. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro, nereti pie pamata lokveidīgi pacils, sulīgs un kails. Lapas sukulentas, uz stublāja pretējas, iegarenas vai ovālas (ga 3-6 cm, pl 1.5-3 cm), ar zilganu apsarmi. Lapas mala no gandrīz gludas līdz attāli zobainai, gals smails, pamats plati ķīļveidīgs, lapas sēdošas (bet ne skaujošas). Lapas nereti ar sarkanvioletu nokrāsu. Ziedi blīvā vairogveida skarā stublāja un zaru galā. Kauss īss, smails. Vainags gaišāk vai tumšāk purpursarkans (reti zaļgandzeltens). Putekšņlapas aptuveni vainaga garumā. Auglis - sarkanīgs somenis ar īsu knābīti. Kopauglī 5 someņi. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Skatīt vispārējās izplatības aprakstu un karti pie lielā laimiņa (S. maximum).
Latvijā nereti visā teritorijā, biežāk nekā lielais laimiņš.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausos mežos un krūmājos, pļavās un atmatās, grants karjeros un sausās, akmeņainās upju krastu nogāzēs, arī gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga lielajam laimiņam (S. maximum). Daudzi autori tās aplūko kā vienas sugas divas pasugas. Tipiski augi viegli atšķirami pēc zieda krāsas (dzeltenīgs - S. maximum, sarkans - S. telephium). Netipiski S. telephium s.str. ar zaļgandzelteniem ziediem grūti atšķirami. Vērība jāpievērš gareni ieapaļajai (nevis vārpstveida) saknei, lapas sēdošas (nevis skaujošas), augšējo lapu pamats plati ķīļveidīgs (nevis strups).
Not rare. Solitarily specimens and small groups in dry forests and shrubs, in meadows and gravel pits, along railways and on the slopes of riverbanks.
Нередко. Единичные экземпляры и небольшие группы в сухих лесах и кустарниках, на лугах и в песчано-гравийных карьерах, вдоль железных дорог и по береговым склонам рек.
