Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Vidēja lieluma (ga līdz 3 m) vītolu dzimtas krūms. Zari lokani, gari, grūti nolaužami, brūngani, kaili vai sarkanīgi, ar apsarmi. Atlobīta miza iekšpusē dzeltena. Lapas otrādi lancetiskas, visplatākās augšpus vidus (ga 3-10 cm, pl 0.7-1.5 cm), mala sīkzobaina, gals smails, kāts ļoti īss. Ir ātri nobirstošas pielapes. Lapām bez tam raksturīgs smalks, tīklveidīgs dzīslojums un ļoti rūgta garša. Ziedu spurdzes šauri cilindriskas, blīvas, plaukst vienlaicīgi ar lapām, arī noziedējušas diezgan ilgi saglabājas nenobirušas. Spurdzes zaru galos gandrīz pretējas. Zieds ar 2 saaugušām putekšņlapām, tādēļ šķiet, ka putekšņlapa ir viena. Putekšnīcas 4, tumšdzeltenas, oranždzeltenas vai purpursarkanas. Auglenīca lodveida, irbuļa gandrīz nav un sēklotne tieši pāriet īsā, iesarkanā drīksnā. Putekšnīcas kātiņš un sēklotne klāti ar matiņiem. Zied maijā.
Izplatība:
Eiropas rietumu un centrālajā daļā sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas aizaugošās pļavās, skrajos krūmājos un ūdenstilpju krastos.
Īpašas norādes:
Līdzīgs citiem kārkliem. Salīdzinājumā ar izskatā tuvām sugām vērība jāpievērš lapas formai (visplatākā augšējā trešdaļā, lapa nekad nav šauri lineāra, eliptiska vai ieapaļa), zari gludi, lokani, ziedošam augam putekšņlapa saaugusi no 2 putekšņlapām (nevis putekšņlapas atsevišķas: 2, 3 vai 5). Veido krustojumus ar citām ģints sugām.
Common. Solitarily specimens and groups in scrubby meadows, on the banks of water-bodies.
Единичные экземпляры и группы на закустаренных лугах, по берегам водоемов.
