Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-20 cm) doņu dzimtas lakstaugs. Saknenis paresnināts, sīpolveidīgs. Stublājs zarains, kails, gulošs vai pacils, mezglos sakņojas. Veido ceru. Stublāja makstis brūnas. Lapas īlenveidīgas, pie stublāja pamata, īsākas nekā stublājs. Uz stublāja tikai 1 vai 2 īlenveidīgas lapas. Ziedkopa zaraina, nav seglapas, ziedi attālos pušķos. Pušķī parasti 3-6 ziedi. Apziedņa lapas brūnas, ārējās smailas, iekšējās - strupas, visas ar šauru, plēvjainu apmali. Pogaļa brūna, garāka nekā apziednis, knābītis ļoti īss, strups. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Eiropā, dažviet Āfrikā, Rietumāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Daži autori šajā sugā iekļauj arī Rietumeiropā sastopamo Juncus bulbosus ssp. kochii (F.W.Schultz) Reichg., syn. J. welwitschii Hochst.
Latvijā retumis, tikai rietumu un ziemeļu daļā, galvenokārt jūras un Rīgas līča piekrastē. Sugas areāla austrumu robeža šķērso Latviju.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas ezeru palienē, uz smilšainiem un slapjiem ceļiem piejūras mežos, starpkāpu ieplakās, retāk purvos. Raksturīga suga smilšainās piekrastēs, kas pavada lobēliju - ezereņu kompleksa augu sabiedrības: Cl. Littorelletea uniflorae.
Īpašas norādes:
Pēc raksturīgās ziedkopas un sīpolveidīgi paresninātā sakneņa no citiem doņiem diezgan viegli atšķirama suga. Neredzot sakneni, dažreiz varētu šķist līdzīgs krupju (J. bufonius) vai varžu (J. ranarius) donim. No šīm sugām atšķirams pēc strupiem ziedu pušķiem (nevis ziedi pa vienam; ja ziedi 2-3, tad apziedņa lapas vienmēr īlenveidīgas, garākas vai tikpat garas, cik pogaļa).
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rather rare. Northern and western part only, mostly at the coastline. Solitarily specimens and small groups in wet sands along lakes, in cavities between dunes, and on moist forest roads.
Изредка. Только в северной и западной части, преимущественно по близости морского побережья. Единичные экземпляры и небольшие группы на влажных песках вдоль озер, в междюнных впадинах и на сырых лесных дорогах.
