melnā cūcene

Rubus nessensis Hall

Rubus nessensis Hall attēls
  • melnā cūcene attēls
  • melnā cūcene attēls
  • melnā cūcene attēls

latviski: melnā cūcene

angliski: Bramble

vāciski: Aufrechte Brombeere

zviedru: skogsbjörnbär

igauņu: kitsemurakas

lietuviešu: stačioji gervuogė

krievu: ежевика несская (куманика)

Izplatība kartē

Rubus nessensis Hall karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Rubus nessensis Hall karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Neliels (ga 1-1.6 m) rožu dzimtas krūms. Jaunie dzinumi stāvi vai lokveidīgi noliekušies, zaļi, bez apsarmes, dzeloņi ar sārtu nokrāsu. Stumbrs stāvs vai lokveidīgi noliecies, dzeloņi tumši, īlenveidīgi. Lapas piecstaraini vai septiņstaraini saliktas no olveidīgām (ga 3-10 cm, pl 2-7 cm), abpusēji kailām lapiņām ar smaili zāģzobainu malu un nosmailotu lapas galu. Galotnes lapiņa ar acīm redzami garāku kātu, pamata lapiņas nereti mazliet pārsedzas. Ziedkopas zaru galā; tās stingras, stīvas, ķekarveidīgas un augšupvērstas, kailas. Ziedkopas nesošo zaru lapas var būt trīsstarainas un vienkāršas. Kauslapas augļu laikā atstāv. Vainaglapas baltas (ga 1-1.6 cm), garākas nekā zaļās kauslapas. Auglis - tumši sarkanmelnu, spīdīgu un pasīku kauleņu sulīgs kopauglis, kam nekad nav apsarmes. Zied jūnijā, augļi nogatavojas augustā, septembrī.

Izplatība:

Eiropā (neiekļaujot rietumu un dienvidu daļu) izplatīta suga. Ietilpst R. fruticosus agg. kompleksā, kā ietvaros nodalīts ļoti daudz (simtos) sīksugu. Tās veidojušās hibridizācijas un vairošanās bez dzimumapaugļošanās rezultātā.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Nelielas grupas sausos mežos un mežmalās, krūmājos, ceļu un dzelzceļu malās, kā arī upju krastu nogāzēs.

Īpašas norādes:

Pārtikas augs. Nedaudz līdzīga zilganajai kazenei (R. caesius), ļoti līdzīga krokainajai cūcenei (R. plicatus). No kazenes atšķirama pēc visbiežāk piecstaraini (ne trīsstaraini) saliktām lapām, stumbrs un zari bez apsarmes (nevis ar zilganu apsarmi), kauleņi tumši sarkanmelni, spīdīgi (nevis zilgani, ar apsarmi).
No krokainās cūcenes (tikai DDR daļā, Latvijā ļoti rets augs, tiek uzskatīta par izzudušu) atšķirama pēc sīkiem, īlenveidīgiem (ne gariem, spēcīgiem, ar paplašinātu pamatu) dzeloņiem, kauleņi sarkanīgi melni (nevis melni), vainaglapas baltas (nevis blāvi iesārtas).

Not rare. Groups at the forest edges, on roadsides, the slopes of riverbanks and along railway lines.

Нередко. Группы по лесным опушкам и обочинам дорог, на береговых склонах рек и вдоль железнодорожных насыпей.

Līdzīgās sugas

  • Rubus lacinatus Willd. (šķeltlapu kazene)

    Kopš XXI gs. sākuma Ikšķiles apkaimē sausā priežu mežā zināma šķeltlapu kazene, kas, visticamāk, šeit ir naturalizējies dārzbēglis. Tā vietumis tiek audzēta, tostarp parkos un apstādījumos Latvijā, ieskaitot relatīvi netālo Nacionālo botānisko dārzu. Dažās florās šī suga tiek sinonimizēta ar Rubus nemoralis P.J.Müll., lai gan lapojuma un ziedu pazīmes abiem taksoniem tomēr atšķiras, un tie katrs labāk uztverami s.str. (sugas šaurā nozīmē) izpratnē.

    Šķeltlapu kazene turklāt bagātīgi ražo ēdamus sulīgu kauleņu kopaugļus, kas gatavības laikā ir sarkani violeti. Atšķirama viegli. Tā sasniedz līdz 1 m augstumu (citviet – līdz 3 m, veidojot blīvas audzes). Vienīgā Rubus suga pie mums ar šķelti daivainu lapojumu. Ziedkopas ķekarveidīgas, zaru galos, faktiski izskatās čemurveida – plakanas, ar ziediem daudzmaz vienā līmenī. Ziedi 2.5-3 cm diametrā, vainaglapas bāli sārtas, veselas vai divdaļīgi, vai trīsdaļīgi šķeltas. Kauslapas pēc ziedēšanas atliecas, pie pamata sārtojas. Dzeloņainums bagātīgs. Dzeloņi lejupvērsti vai āķveidīgi lejupvērsti, pamats sārts, gals dzeltenīgs. Novērots, ka sugai patīk skābas augsnes.

    Pēc pamatareāla Rietumu un Austrumu Eiropā no Lielbritānijas līdz Polijai sastopama suga. Citviet to uzskata par dārzbēgli. Ieviesta Ziemeļamerikā.

Apskati citas sugas: