Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vijīgs (ga 40-150 cm) viju dzimtas lakstaugs. Bezhlorofila parazītaugs; visas barības vielas un ūdeni uzsūc no saimniekauga. Lapu nav. Stublājs tievs (Ø 1.5-2.5 mm), ar piesūcekņiem, ar kuriem iespiežas saimniekaugā. Ziedi uz stublāja daudzos, blīvos pušķos (Ø 1-2 cm). Kauss dzeltens, zvanveidīgs, saaudzis, kausa zobiņi plati trīsstūraini, kauss īsāks nekā vainags. Vainags saaudzis, visbiežāk četrdaļīgs, stobrveida, iesārts, zvīņas vainaga stobriņā sīkas (stobriņā iepretim katrai putekšņlapai ir bārkstaina zvīņa), bārkstiņu maz. Auglis - apmēram divreiz garāka nekā kauss divcirkņu vāciņpogaļa ar divām ļoti īsām irbuļa paliekām galā. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Eirāzijā plaši sastopama suga. Ieviesta citos kontinentos.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti dažāda lieluma grupas galvenokārt upju ielejās, kur palienes joslā un krūmājā visbiežāk parazitē uz lielās nātres (Urtica dioica), lai gan mēdz būt arī citi saimniekaugi.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām vijām. Atšķirama pēc lielāka stublāja diametra (ne mazāka kā 1.5 mm), garāka stublāja, pogaļa atveras ar vāciņu (nevis nekārtni uzplīstot), kā arī pēc pogaļas formas un lieluma un irbuļa garuma attiecībā pret sēklotni (tas aptuveni tikpat garš, cik sēklotne vai mazliet īsāks, bet nav garāks vai daudz īsāks). Vainags parasti četrdaļīgs (nevis piecdaļīgs).
Not rare. Groups mostly on common nettle in river valleys: on floodplain and the riverine shrub.
Нередко. Группы (преимущественно на крапиве) в речных долинах на пойме и в пойменном кустарнике.
