Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Neliels (ga 1-2.5 m) rožu dzimtas krūms. Pieder rožu grupai, kam kauslapas ar sānu piedevām, lapas abpusēji apmatotas, dziedzeru uz lapām un zieda daļām daudz. Krūms stāvs, blīvs, zari un jaunie dzinumi stāvi un īsi. Miza brūna. Dzeloņi taisni, īlenveidīgi, salmu dzelteni, uz ziedošiem zariem mazliet augšupvērsti. Pielapes diezgan šauras, gals sirpjveidīgs. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 5-7 zilganzaļām, parasti iegarenām lapiņām ar daudzmaz paralēlām malām (R.p. ssp. pomifera, pārsvarā valsts rietumdaļā) vai olīvzaļām, noapaļotām, olveidīgām vai otrādi olveidīgām lapiņām (R.p. ssp. glandulosa, sastopama biežāk visā valstī). Lapiņas (ga 2-5.5 cm, pl 1.5-3.5 cm) blīvi ar matiņiem un dziedzeriem (sevišķi apakšpuse reizēm pat tūbaini apmatota). Roze ar salīdzinoši lielām lapu lapiņām. Virspusē matiņi zīdaini. Lapiņu mala divkārt dziļi zāģzobaina, zobiņi smaili, ar dziedzeriem. Dziedzeri izdala sveķu smaržu. Ziedi zaru galos pa vienam vai kopā pa 2-4. Ziedkāts aptuveni augļa garumā, blīvi klāts ar kātainiem dziedzeriem un pastīviem sarveida matiņiem. Arī ziedgultne un kauslapas ar sarveida matiņiem un dziedzeriem. Kauslapas ar sānu piedevām, pēc ziedēšanas stāvas, saglabājas pie gatava augļa. Zieda pl 3-5 cm. Vainaglapas gaiši sārtas. Auglis - riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi - iegareni lodveidīgs vai olveidīgs (ga 1.5-3 cm), gatavs tumši sarkans, parasti vismaz izklaidus klāts ar pastīviem, sarainiem matiņiem un dziedzeriem. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Eiropas centrālajā, ziemeļaustrumu un dienvidu daļā sastopama suga. Baltijas valstīs R. pomifera ssp. pomifera tiek uzskatīta par ieviestu no rietumiem, bet R. pomifera ssp. glandulosa (Schmalh.) Šmite ir pasuga, kas vietējā florā sastopama Eiropas austrumu un ziemeļaustrumu daļā.
Latvijā reti un nevienmērīgi, R.p. ssp. glandulosa ir uz areāla ziemeļrietumu robežas.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas krūmājos, mežmalās un dažādos atklātos biotopos.
Īpašas norādes:
No citām rozēm, kam kauslapas ar sānu piedevām, lapas abpusēji apmatotas, dziedzeru uz lapām un zieda daļām daudz, atšķirama pēc: gandrīz taisniem dzeloņiem, kas uz ziedošiem zariem mazliet augšupvērsti, kauslapas pie gatava augļa stāvas, saglabājas, auglis tumšsarkans, klāts ar pastīviem, sarainiem matiņiem.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Rather rare. Solitarily specimens and groups in various moderately dry open and woody habitats. Two subspecies are distinguished: R.p. ssp. pomifera (western incomer), R.p. ssp. glandulosa (native, on NW boundary of its area).
Довольно редко. Единичные экземпляры и группы в разных умеренно сухих открытых и лесных местообитаниях. Подразделяется на 2 подвида: R.p. ssp. pomifera (занесен с запада, одичал) и R.p. ssp. glandulosa (местный, на северо-западной границе ареала).
