rudā roze

Rosa majalis Herrm. (syn. R. cinnamomea L.)

Rosa majalis Herrm. attēls
  • rudā roze attēls
  • rudā roze attēls

latviski: rudā roze

angliski: cinnamon- Rose

vāciski: Mai-Rose

zviedriski: kanelros

igauniski: mets-kibuvits

lietuviski: miškinis erškėtis

krieviski: роза майская

Rosa majalis Herrm. karte
Apzīmējumu skaidrojums

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Rosa majalis Herrm. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Neliels (ga 0.5-1.5 m) rožu dzimtas krūms. Pieder rožu grupai, kam dzeloņi uz ziedošiem dzinumiem pa pāriem pie lapu pamata (reti dzeloņu nav), bet kauslapas pēc ziedēšanas stāvas un saglabājas pie gatava augļa. Krūms stāvs, zari stāvi vai mazliet atstāv. Miza sarkanbrūna. Dzeloņi uz stumbra un atvasēm adatveidīgi, mazliet līki, noliekti. Pielapes plakanas, uz neziedošiem zariem ierotītas. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 5 vai 7 iegareni ovālām vai lancetiskām lapiņām (ga 2-5 cm, pl 1-2.5 cm). Lapas īsi, bet blīvi apmatotas. Dažreiz lapas virspuse gandrīz kaila, spilgti zaļa, mazliet spīdīga. Lapas apakšpuse vienmēr apmatota, blāvāka. Lapiņu gals strups vai smails, mala vienkārt sīkzobaina. Ziedi zaru galos parasti pa vienam, retāk vairāki kopā. Ziedkāts īss. Kauslapas veselas, smailas, apmēram vainaga garumā. Vainaglapas tumšsārtas (zieda pl 4-5 cm). Auglis - riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi - tipiskā gadījumā lodveidīgs (pl ap 1 cm), gatavs tumši sarkans. Zied no maija beigām līdz jūlijam.

Izplatība:

Plaši Eiropas ziemeļu, austrumu daļā un Āzijā sastopama suga. Viduseiropā tā ir diezgan reta.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādos atklātos un mežainos mēreni sausos biotopos.

Īpašas norādes:

Rudā roze un tai tuvās ieviestās rožu sugas (sk. sugas aprakstu) grūti atšķiramas. No citām rozēm atšķiramas pēc īpatnējā dzeloņu novietojuma pa pāriem pie lapu pamata uz ziedošiem dzinumiem (nevis dzeloņi novietoti izklaidus), stumbra dzeloņi adatveidīgi, nav spēcīgi, kauslapas veselas (ne plūksnainas), pēc ziedēšanas vairāk vai mazāk stāvas, vismaz daļēji saglabājas pie augļa.

Rather common. Solitarily specimens and groups in various moderately dry open and woody habitats. Few other similar roses: R. acicularis, R. pratorum, R. gorinkensis are introduced species, sometimes running wild.

Довольно часто. Единичные экземпляры и группы в разных умеренно сухих открытых и лесных местообитаниях. Некоторые другие похожие розы: R. acicularis, R. pratorum, R. gorinkensis завезены, иногда дичают.

Līdzīgās sugas

  • Rosa glabrifolia C.A.Mey. ex Rupr. (kaillapu roze)

    Rudajai rozei izskatā ļoti līdzīgas ir vēl 3 rožu sugas, kā dabiskās izplatības apvidus ir Austrumeiropas un Āzijas teritorija uz DAA no Latvijas un kas pie mums ir ieviestas apstādījumos un vietām kultivēšanas apkaimē pārgājušas savvaļā: kaillapu roze (R. glabrifolia C.A.Mey. ex Rupr.), pļavas roze (R. pratorum Sukaczev) un Gorenku roze (R. gorinkensis Besser). Atšķirības pazīmes no rudās rozes ir nelielas. Kaillapu rozei lapas kailas vai gandrīz kailas, lapiņu zobiņi nelieli, vienkārši, ziedgultne olveidīga, ziedkāts, ziedgultne un kauslapas nereti ar stāviem dziedzeriem. Savvaļā diezgan reti.

  • Rosa pratorum Sukaczev (pļavas roze)

    Rudajai rozei izskatā ļoti līdzīgas ir vēl 3 rožu sugas, kā dabiskās izplatības apvidus ir Austrumeiropas un Āzijas teritorija uz DAA no Latvijas un kas pie mums ir ieviestas apstādījumos un vietām kultivēšanas apkaimē pārgājušas savvaļā: kaillapu roze (R. glabrifolia C.A.Mey. ex Rupr.), pļavas roze (R. pratorum Sukaczev) un Gorenku roze (R. gorinkensis Besser). Atšķirības pazīmes no rudās rozes ir nelielas. Pļavas rozei lapu apmatojums ir mainīgs: no gandrīz kaila līdz īsi apmatotam. Lapiņu mala lielzobaina. Augļi olveidīgi vai bumbierveidīgi, līdz 2 cm gari. Uz ziedkāta, ziedgultnes un kauslapām dažreiz ir sariņveidīgi dziedzeri. Šī roze sasniedz lielākus izmērus: 1.5-3.5 m. Savvaļā retumis.

  • Rosa gorinkensis Besser (Gorenku roze)

    Rudajai rozei izskatā ļoti līdzīgas ir vēl 3 rožu sugas, kā dabiskās izplatības apvidus ir Austrumeiropas un Āzijas teritorija uz DAA no Latvijas un kas pie mums ir ieviestas apstādījumos un vietām kultivēšanas apkaimē pārgājušas savvaļā: kaillapu roze (R. glabrifolia C.A.Mey. ex Rupr.), pļavas roze (R. pratorum Sukaczev) un Gorenku roze (R. gorinkensis Besser). Atšķirības pazīmes no rudās rozes ir nelielas. Gorenku rozei lapiņas divkārt zāģzobainas, ar dziedzeriem. Uz visām lapas daļām ir dziedzeri. Uz ziedošajiem dzinumiem šīs grupas rozēm raksturīgo pāra dzeloņu pie lapu pamata nav. Ziedkāts saraini dziedzerains. Savvaļā reti.

Apskati citas sugas: