sarkanā auzene

Festuca rubra L. s.l. (incl. Festuca rubra ssp. rubra; incl. F. arenaria Osbeck, syn. F. rubra ssp. arenaria (Osbeck) Syme; incl. F. multiflora Hoffm., syn. F. rubra ssp. multiflora (Hoffm.) V.Jirásek; F. diffusa Dumort.)

Festuca rubra L. s.l. attēls

latviski: sarkanā auzene

angliski: red Fescue

vāciski: Rot-Schwingel

zviedru: rödsvingel

igauņu: punane aruhein

lietuviešu: raudonasis eraičinas

krievu: овсяница красная

  • festuca-rubra-l-sl
  • festuca-rubra-l-sl-B
  • festuca-rubra-l-sl-C

Izplatība kartē

Festuca rubra L. s.l. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Festuca rubra L. s.l. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-70 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augam ir ložņājoši sakneņi, veido skraju ceru. Stiebrs stāvs. Lapas šauri lineāras (pl līdz 0.25 cm), plakanas, apakšējās sarveidīgas, ierotījušās. Lapas maksts daļēji slēgta. Mēlīte īsa, ausaina. Veģetatīvo dzinumu ārējo lapu maksts apmatota. Veģetatīvo dzinumu lapas ar 5-7 dzīslām. Ziedu skara stāva (ga 5-15 cm), vārpiņas brūnsarkanas, noziedot sakļaujas. Ārējā zieda plēksne plati lancetiska, kaila, ar aptuveni 3 mm garu akotu. Auglis - sīks grauds (plēksnenis). Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Mainīga izskata, ļoti plaši Eirāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala ap 10 pasugas, kuras daži autori aplūko kā patstāvīgas sugas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Nodala vienu sugu ar 3 pasugām vai trīs atsevišķas sugas.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas pļavās un atmatās, skrajos un sausos mežos, smiltājos, ceļmalās un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Grūti noteicamu graudzāļu ģints. Līdzīga citām neliela auguma auzenēm. Atšķirama pēc tā, ka neveido blīvu ceru, ir ložņājoši sakneņi (nevis ir blīvs cers, nav ložņājošu sakneņu), vismaz augšējās stiebra lapas plakanas (nevis pārsvarā ieritinātas, sarveidīgas lapas).

Very common. Three subspecies (F.r. ssp. rubra, F.r. ssp. arenaria, F.r. ssp. multiflora) can be distinguished. Groups in various dry habitats.

Очень часто. Включает три подвида (F.r. ssp. rubra, F.r. ssp. arenaria, F.r. ssp. multiflora). Группы в разных сухих местообитаниях.

Līdzīgās sugas

  • Festuca arenaria Osbeck (smiltāja auzene)

    Retumis piejūras smiltājos un kāpās sastopama smiltāja auzene (F. arenaria Osbeck = F. rubra ssp. arenaria (Osbeck) Syme), ko vairākums autoru aplūko kā sarkanās auzenes pasugu un kas arī parādīta fotoattēlā. Tai raksturīgi ļoti gari sakneņi un pūkaini apmatota ārējā zieda plēksne. Akots salīdzinoši garāks (līdz 0.6 cm), veģetatīvo dzinumu lapām dzīslu skaits parasti lielāks: 7-9. Citas pazīmes kā pamatsugai.

  • Festuca multiflora Hoffm. (daudzziedu auzene)

    Reta un Latvijā nepietiekami izpētīta ir daudzziedu auzene (F. multiflora Hoffm. = F. rubra ssp. multiflora (Hoffm.) V.Jirásek), ko tāpat vairākums autoru aplūko kā sarkanās auzenes pasugu, kam vārpiņā ir līdz 10 ziedi. Augumā liela (ga 40-70 cm, reti vairāk), veģetatīvo dzinumu lapas salīdzinoši visplatākās (pl līdz 0.3 cm) un ar vislielāko dzīslu skaitu (7-11). Ārējās zieda plēksnes akots (ga ap 0.7 cm) bieži ar sārti violetu nokrāsu.

Apskati citas sugas: