Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-70 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augam ir ložņājoši sakneņi, veido skraju ceru. Stiebrs stāvs. Lapas šauri lineāras (pl līdz 0.25 cm), plakanas, apakšējās sarveidīgas, ierotījušās. Lapas maksts daļēji slēgta. Mēlīte īsa, ausaina. Veģetatīvo dzinumu ārējo lapu maksts apmatota. Veģetatīvo dzinumu lapas ar 5-7 dzīslām. Ziedu skara stāva (ga 5-15 cm), vārpiņas brūnsarkanas, noziedot sakļaujas. Ārējā zieda plēksne plati lancetiska, kaila, ar aptuveni 3 mm garu akotu. Auglis - sīks grauds (plēksnenis). Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Mainīga izskata, ļoti plaši Eirāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala ap 10 pasugas, kuras daži autori aplūko kā patstāvīgas sugas.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Nodala vienu sugu ar 3 pasugām vai trīs atsevišķas sugas.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas pļavās un atmatās, skrajos un sausos mežos, smiltājos, ceļmalās un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Grūti noteicamu graudzāļu ģints. Līdzīga citām neliela auguma auzenēm. Atšķirama pēc tā, ka neveido blīvu ceru, ir ložņājoši sakneņi (nevis ir blīvs cers, nav ložņājošu sakneņu), vismaz augšējās stiebra lapas plakanas (nevis pārsvarā ieritinātas, sarveidīgas lapas).
Very common. Three subspecies (F.r. ssp. rubra, F.r. ssp. arenaria, F.r. ssp. multiflora) can be distinguished. Groups in various dry habitats.
Очень часто. Включает три подвида (F.r. ssp. rubra, F.r. ssp. arenaria, F.r. ssp. multiflora). Группы в разных сухих местообитаниях.
