Apraksts:
Vidēji liels (ga 1.5-4 m) rožu dzimtas krūms. Pieder rožu grupai, kam kauslapas ar sānu piedevām, bet lapas pilnīgi kailas vai apmatots tikai kāts un dzīslojums. Krūms stāvs, zari un jaunie dzinumi stāvi, izlocīti vai lokveida. Miza brūna, uz jaunajiem dzinumiem zaļgana. Dzeloņi uz stumbra spēcīgi, slaidi, mazliet noliekti. Pielapes šauras. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 5 vai 7 iegareni ovālām vai lancetiskām lapiņām (ga 2-4 cm, pl 1-2 cm). Lapas zaļas, diezgan plānas, spīdīgas, bez apmatojuma, lapiņu gals nosmailots, mala asi zāģzobaina (dažreiz vēl papildus ir sekundāri zobiņi), ziedi ļoti gaiši sārti (R.c. ssp. canina). Citai pasugai (R.c. ssp. virens (Wahlenb.) Šmite) lapas tumšzaļas, kailas, spīdīgas, malas zobojums dziļi zāģzobains, uz lapām nav ne dziedzeru, ne matiņu, lapas ilgi nenobirst, ziedi spilgti rozā. Ziedi zaru galos pa vienam vai vairāki kopā. Nektārija disks plats. Ziedkāts vismaz augļa garumā vai garāks. Kauslapas gan veselas (no zieda 5 kauslapām parasti 2 no 5), gan plūksnainas (ar sānu piedevām), apmēram vainaga garumā vai īsākas. Abām pasugām atšķiras kauslapu saglabāšanās pie augļa: R.c. ssp. canina kauslapas pēc ziedēšanas atliecas, ātri nokrīt, bet R.c. ssp. virens kauslapas stāvas, vismaz daļēji saglabājas pie gatava augļa. Zieda pl 3.5-6 cm. Auglis - riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi - iegarens (ga 1-2 cm), gatavs tumši sarkans. Augļa kāts kails. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Eiropā plaši sastopama, mainīga izskata suga, virzienā uz kontinenta austrumiem un ziemeļaustrumiem retāka, netipiskāka. Baltijas austrumu piekrastē galvenokārt sastopama pasuga R.c. ssp. virens, kuru daļa autoru uzskata par tuvāku vogēzu rozei (R. vosagiaca) vai iekļauj vēl plašākā sugā Rosa dumalis Bechst.
Latvijā retumis un nevienmērīgi sastopama suga; R.c. ssp. canina pārsvarā valsts rietumdaļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas krūmājos, mežmalās un dažādos atklātos biotopos.
Īpašas norādes:
Savstarpēji abas suņu rozes pasugas, vogēzu roze (R. vosagiaca) un potcelmu roze (R. subcanina) ir ļoti līdzīgas un diezgan grūti atšķiramas. Nosakot uzmanība jāpievērš kauslapām pie augļa, zieda krāsas intensitātei, lapas malas zobojumam, lapu krāsai un spīdumam, arī nektārija diska platumam un dziedzeru esamībai (sk. sugu aprakstus).
Rarely. Two subspecies can be distinguished (R.c. ssp. canina, R.c. ssp. virens). Rosa canina ssp. virens predominating. Solitarily specimens and groups in various open habitats, in shrubs and at the forest edges.
Изредка. Подразделяется на два подвида (R.c. ssp. canina, R.c. ssp. virens). Преобладает Rosa canina ssp. virens. Единичные экземпляры и группы в разных открытых местообитаниях, в кустарниках, по лесным опушкам.