Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Vidēji liels (ga 1.5-2 m) rožu dzimtas krūms. Pieder rožu grupai, kam kauslapas ar sānu piedevām, lapas abpusēji apmatotas, dziedzeru uz lapām un zieda daļām parasti nav (pelēkzilā roze ir izņēmums; tai ir dziedzeri). Krūms stāvs, zari un jaunie dzinumi atstāv vai lokveidīgi nolīkst. Miza brūna. Dzeloņi uz stumbra gaišpelēki, tievi, noliekti, ar platu pamatu. Pielapes platas. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 5 (reti 7 vai 9) plati ovālām vai eliptiskām lapiņām (ga 2-4 cm, pl 1-2.5 cm). Lapiņas stīvas, pelēcīgi zilganzaļas, bez spīduma, mala asi divkārtzāģzobaina, zobiņu galos dziedzeri. Plātnes pamats ieapaļš vai ķīļveidīgs, uz lapas kāta stāvi dziedzeri. Arī uz lapas plātnes apakšpuses un pielapēm ir dziedzeri. Ziedi zaru galos pa vienam vai, retāk, kopā pa 2-4. Ziedkāts apmēram augļa garumā. Kauslapas ar sānu piedevām. Kauslapas pēc ziedēšanas stāvas vai atstāv, vismaz daļēji saglabājas pie gatava augļa. Zieda pl 3-6.5 cm. Vainaglapas koši sārtas. Auglis - riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi - iegareni apaļš (ga 1.5-2.5 cm), gatavs oranži sarkans. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Izplatības kartēs pelēkzilo rozi parasti iekļauj ādlapainās rozes sastāvā, kas ir Eiropas vidus un rietumu daļas suga un austrumdaļā tās izplatība sniedzas līdz Baltijas valstu vidienei un Ukrainai. Pelēkzilā roze (šaurā izpratnē) ir daudz retāka, arī Rietumeiropas suga, Baltijas valstīs zināma tikai Latvijā.
Latvijā ļoti reti, sastopama nelielā apvidū valsts rietumdaļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas upju krastos, parku malās, ceļu un tīrumu malās.
Īpašas norādes:
Pelēkzilā, ādlapainā un Ceseļska roze savstarpēji ir ļoti līdzīgas (sk. sugas aprakstu). No citām rozēm ar apmatotām lapām un kauslapām ar sānu piedevām atšķiramas pēc tā, ka uz lapām un zieda daļām nav dziedzeru (izņēmums - pelēkzilā roze). Kauslapas vismaz daļēji saglabājas pie gatava augļa (nevis nobirst).
Ādlapainā un Ceseļska roze ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Very rare. Small area in the western part only. Solitarily specimens and small groups on riverbanks, roadsides, at parks and fields. Two closely related native roses are rare: Rosa coriifolia, only western part; Rosa ciesielskii, mostly eastern and central part. However, re-evaluation of R.ciesielskii herbarium suggests (2023) this species is not found in Latvia and all the collected material, in fact, mostly corresponds to R.x subcollina.
Очень редко. На небольшой территории в западной Латвии. Единичные экземпляры и малочисленные группы по берегам рек, обочинам дорог и полей, у парков. Два близких местных вида роз встречаются редко: Rosa coriifolia – только западная часть; Rosa ciesielskii – преимущественно центральная и восточная часть. Однако, в результате пересмотра гербариев сделан вывод (2023), что R.ciesielskii в Латвии не встречается, а ранее собранный материал преимущественно соответствует внешне похожему гибриду Rosa x subcollina.
