Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) cūknātru dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Diezgan mainīga izskata augs. Dažreiz uz stublāja ir sīkas, violetas svītras. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro. Zari stāvi vai atstāv. Bieži ir zariem līdzīgi lapaini dzinumi. Lapas no iegareni olveidīgām līdz lineāri lancetiskām (ga 2-6 cm, pl 0.4-0.8 cm), uz stublāja pretējas, sēdošas. Lapas mala zobaina, gals strups. Ziedi pa vienam diezgan blīvā ziedkopā stublāja vai zaru galā olveidīgu seglapu žāklēs. Seglapas mala zobaina, gals smails. Kauss kails, uzpūsts. Vainags (ga 1.7-2.5 cm) tumši dzeltens līdz brūndzeltens, divlūpains, augšlūpa velvēta. Augšlūpas zobiņi violeti zili. Vainaga stobriņš liekts, tikpat garš, cik kauss. Auglis - divcirkņu pogaļa ar plakanām, spārnainām sēklām. Zied no maija beigām līdz septembrim.
Atkarībā no stublāja posmu skaita, lapu platuma un ziedēšanas laika daži autori lielo zvaguli sadala vairākās sīksugās, jo suga ir ļoti mainīga. Latvijā dažreiz nodala vasaras (R. aestivalis; zied jūlijā un augustā), pavasara (R. vernalis; zied no maija beigām līdz jūlijam) un vasaras beigās un rudenī ziedošo lielo zvaguli (R. angustifolius ssp. angustifolius, syn. R. serotinus ssp. serotinus). Dažreiz šo tipa pasugu sauc par vēlo zvaguli. Šajā enciklopēdijā šīs sīksugas, kuras daži autori uzskata tikai par sezonas rasēm, iekļautas lielā zvaguļa (R. serotinus, syn. R. major; R. angustifolius) sastāvā. Dažās florās kā lielā zvaguļa pamatnosaukumu atzīst Rhinanthus angustifolius un pasugas nodala no R. angustifolius.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eirāzijā, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādās pļavās, atmatās, krūmainās ganībās, mežmalās un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Vislīdzīgākais bezspārnu zvagulim (R. apterus) - sk. sugas aprakstu. Atšķirams pēc šaurākām un īsākām lapām un spārnainas sēklas (nevis sēkla bez spārna). Ļoti līdzīgs arī mazajam zvagulim (R. minor). Droši atšķirams pēc liekta (nevis taisna) vainaga stobriņa, vainaga stobriņš kausa garumā (nevis īsāks).
Common. Solitarily specimens and groups in meadows and on fallow-lands, in shrubs and on roadsides. Another close species (R. apterus) is a vanishing weed of crop fields.
Часто. Единичные экземпляры и группы на лугах и залежах, в кустарниках и по обочинам дорог. Другой близкий вид – погремок бескрылый является редким, исчезающим растением посевов ржи.
