Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Viss augs blīvi mīksti apmatots. Stublājs un lapas izskatās tūbaini. Stublāja augšlapas šķeltas lineārās plūksnās. Piezemes lapas kātainas (ga 7-12 cm, pl 4-7 cm), trīsstaraini vai piecstaraini dalītas. Ziedi stāvi vai gandrīz stāvi, lieli (ga 3-5 cm), tumšāk vai gaišāk violeti, apziedņa lapas sešas, ārpusē apmatotas. Zied pirms piezemes lapu plaukšanas. Augam izziedot, stublājs pagarinās, un ziedkopa ar augļiem ir stāva. Irbulis pie riekstiņa garš, apmatots, paliekošs. Zied aprīļa beigās un maija sākumā.
Izplatība:
Plaša areāla suga Austrumeiropā un Sibīrijā.
Latvijā diezgan reti, sasniedz areāla rietumu robežu. Izplatība samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem. Piejūras zemienes Kurzemes daļā nav sastopama.
Biotopi:
Parasti nelielas grupas priežu silos un sausos pakalnos uz karbonātaugsnēm. Būdama košs un krāšņs pavasara augs, nesaudzīgi tiek izplūkta, īpaši lielo pilsētu tuvumā. Šā iemesla dēļ gandrīz pilnīgi izzudusi Rīgas un Jūrmalas apkaimē, kur plašās teritorijās atrodami sugas ekoloģiskajām prasībām atbilstoši biotopi.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona valstu Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.
Rather rare: distribution increases from west towards east. Groups in dry pine forests and on hillslopes in carbonatic soils.
Довольно редко: распространение возрастает от запада на восток. Группы в сухих сосновых лесах и по склонам холмов на карбонатной почве.
