meža kosa

Equisetum sylvaticum L.

Equisetum sylvaticum L. attēls
  • meža kosa attēls
  • meža kosa attēls

latviski: meža kosa

angliski: wood Horsetail

vāciski: Wald-Schachtelhalm

zviedriski: skogsfräken

igauniski: metsosi

lietuviski: miškinis asiūklis

krieviski: хвощ лесной

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Equisetum sylvaticum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-80 cm) kosu dzimtas sporaugs. Auglīgie un neauglīgie stublāji vienādi. Stublājs (Ø 0.2-0.4 cm) dobs, centrālais dobums aizņem pusi no stublāja diametra. Stublājam 10-18 rieviņas, makstis zaļas, zobiņu skaits variē (visbiežāk 10-15), galā zobiņi saaug 3-5 rūsganās un strupās plēksnēs. Pavasarī vispirms izaug dzeltenīgs auglīgais stublājs (bez zariem) ar cilindrisku (ga 1-2.5 cm) sporu nesēju galā. Sporām nogatavojoties, posmu mezglu vietās izaug mieturveida zari, kas vairākkārt zaro, attiecībā pret stublāju ir horizontāli, tikai galā mazliet nolīkst. Augot zariem, stublājs maina krāsu no dzeltenbrūnas uz zaļu. Sporu nesējs stublāja galā pēc sporu izsējas nonīkst. Izaugušai kosai sānskatā zaru mieturi skaidri nodalīti, it kā slāņaini. Sporas nogatavojas maija beigās un jūnijā.

Izplatība:

Polam tuvās teritorijās Eirāzijā un Ziemeļamerikā plaši sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Tipisks meža augs, priekšroku dod nedaudz līdz vidēji noēnotiem biotopiem. Sastopama no atsevišķiem eksemplāriem līdz monodominantās audzēs.

Īpašas norādes:

Vienīgā kosu suga Latvijā, kas veido izteikti daudzkārtzarainu, mieturu līmenī stublāja posmu vietās it kā slāņaini saposmotu neauglīgo stublāju.

Common. Forest species. From solitarily specimens to monodominant groups in slightly shaded habitats.

Часто. Лесной вид. От единичных экземпляров до плотными группами в умеренно затененных местах.

Līdzīgās sugas

  • Equisetum x lofotense Lubienski (Lofotu kosa)

    Kopš 2021.g. Latvijā zināma Lofotu kosa – Equisetum x lofotense Lubienski (syn. E.arvense L. x E.sylvaticum L.), kas ir bieži sastopamo tīruma un meža kosas ļoti rets hibrīds. Lofotu kosa (nosaukums pēc apvidus Norvēģijā, kur suga ievākta; tā zinātniski aprakstīta tikai 2010.g.) konstatēta DR Kurzemē, dažus kilometrus austrumos no Gramzdas neizmantotā pļavā – daži eksemplāri tīruma kosas tuvumā. Sterils hibrīds. Līdz šim ļoti reti konstatēts Eirāzijā. To skaidro ar mātessugu sastopamību visai atšķirīgos biotopos un, jo īpaši, sporu nobriešanas laika atšķirībām; līdz ar to tehniski gametofītu (dzimumšūnu) krustošanās iespēja šīm sugām ir maza. Kosām paliela auguma – līdz 80 cm, ar regulāru zarojumu (otrās pakāpes zarojums visblīvākais vidusdaļā) un nolīkstošu galotni. Vizuāli tā vairāk līdzinās meža kosai. Makstis lejasdaļā vairāk atgādina meža kosas pazīmes, bet no vidus un augšdaļā – tīruma kosas pazīmes, t.i.: ar gariem, tumšbrūniem zobiņiem ar gaišāku apmali. Būtiska Lofotu kosas pazīme ir zaru apakšējā posma 1.5-2(3) reizes lielāks garums nekā attiecīgās maksts garums (pēc mērījumiem stublāja vidusdaļā). Makstis 3-4.5 mm garas, mazliet garākas nekā zobiņi. Tāpat novērojamas vairākas ļoti akadēmiskas anatomiskas īpatnības stublāja rieviņu un ribu uzbūvē. Iespējama arī citur – jebkur Latvijā.

Apskati citas sugas: