Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 50-200 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs ar tievu, vijīgu stublāju. Stublājs kails, zaro. Lapas uz stublāja pamīšus, kātainas, plati olveidīgas līdz trīsstūrainas (ga 2-8 cm, pl 1-6 cm). Plātnes mala gluda, gals nosmailots, pamats bultveidīgs. Ziedi pa 2-6 nelielos ķekaros stublāja un zaru galā un galotnes lapu žāklēs. Apziednis zaļganbalts, ārējās apziedņa lapas ar spārnu. Auglis garā (ga 0.5-0.8 cm), nolīkušā kātiņā. Auglis - gluds un spīdīgs riekstiņš. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Diezgan plaši Eirāzijā.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas upju krastu krūmājos, mežmalās, kā arī nezālienēs.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīgs dārza vējgriķim (F. convolvulus). Visdrošākā atšķirības pazīme ir garš, nokarens (nevis īss un stāvs) augļa kātiņš. Bez tam raksturīgs gluds, spīdīgs (nevis blāvs, grumbuļains) riekstiņš, ārējās apziedņa lapas ar spārnu (nevis strupi šķautņainas), stublājs kails (nevis apmatots).
Rather rare. Usually small groups in shrubs on riverbanks, at the forest edges and in wasty places.
Изредка. Обычно небольшие группы в кустарниках по берегам рек, по опушкам лесов и в сорных местах.
