Alpu kreimule

Pinguicula alpina L.

Pinguicula alpina L. attēls

latviski: Alpu kreimule

angliski: alpine Butterwort

vāciski: Alpen-Fettkraut

zviedru: fjälltätört

igauņu: alpi võipätakas

lietuviešu:

krievu: жирянка альпийская

  • pinguicula-alpina-l
  • pinguicula-alpina-l-B

Izplatība kartē

Pinguicula alpina L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Pinguicula alpina L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) pūsleņu dzimtas lakstaugs. Kukaiņēdājs augs. Lapas rozetē, sēdošas, veselas, iegareni olveidīgas vai eliptiskas (ga 2-5 cm, pl 0.5-1.5 cm), mala uzritināta, gals strups. Lapas virspusē daudz dziedzermatiņu un sēdošu dziedzeru. Dziedzermatiņi izdala lipīgu, saldu sekrētu, kurā ielīp kukainis. Lapas saritinās, un sēdošie dziedzeri izdala gremošanas sekrētu. Ziedneši stāvi, pa 1-3, tie klāti ar dziedzermatiņiem. Ziedneša galotnē viens nolīcis, piešains zieds (ga ap 2 cm). Kauss un vainags divlūpains. Vainags pienbalts. Vainaga apakšlūpa liela, trīsdaivaina, ar 2 dzelteniem, apmatotiem plankumiem pie pamata. Auglis - iegarena pogaļa (ga 0.7-1 cm) ar smailu galu. Zied maijā.

Izplatība:

Nevienmērīgi izplatīta arktisko un kalnu apvidu suga Eiropā un Āzijā. Baltijas reģionā ļoti reti, galvenokārt Baltijas jūras salās un Skandināvijas pussalas ziemeļdaļas kalnu rajonos.

Latvijā ļoti reti.

Biotopi:

Vienīgā dabiskā atradne Daugavas ielejā uz Staburaga iznīcināta 1965.gadā, izveidojot HES ūdenskrātuvi. Tiek uzskatīts, ka kreimule no Staburaga atradnes pārstādīta līdzīgās augtenēs uz saldūdens kaļķa avotu izplūdes vietās pie Priekuļiem un Raunas. Raunas atradne saglabājās līdz XX gs. beigām, tomēr eksemplāru skaits bija mazs. To apdraudēja latvāņa izplatīšanās atradnes tiešā tuvumā un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot Raunas ieleju. XXI gs. vairs nav atrasta un tiek uzskatīta par izzudušu.

Īpašas norādes:

Neziedoši augi pēc lapu rozetes praktiski nav atšķirami no parastās kreimules (P. vulgaris).

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 0.kategorijā.

Very rare. Extinct from the only natural locality on the limestone cliff in the Daugava valley (overflooded in 1965). Re-planted onto two similar habitats in central Latvia, but recent searching there failed.

Редчайший вид. Уничтожена на единственном естественном местонахождении на пресноводном туфе в долине р.Даугава в 1965 г. из-за затопления скалы. Пересажена в двух похожих биотопах в центральной Латвии, однако поиски здесь в последнее время были безрезультатными.

Apskati citas sugas: