sudraba retējs

Potentilla argentea L.

Potentilla argentea L. attēls
  • sudraba retējs attēls
  • sudraba retējs attēls
  • sudraba retējs attēls

latviski: sudraba retējs

angliski: hoary Cinquefoil

vāciski: Silber-Fingerkraut

zviedriski: femfingerört

igauniski: hõbemaran

lietuviski: tikroji sidabražolė

krieviski: лапчатка серебристая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Potentilla argentea L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-35 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Pie stublāja pamata parasti ir brūnas iepriekšējā gada pielapju paliekas. Stublājs pacils vai stāvs, zaro, tāpat kā lapu kāts un kauss blīvi klāts ar matiņiem. Viss augs vienmērīgi aplapots. Lapas pieclapiņu vai septiņlapiņu saliktas no šauri otrādi olveidīgām lapiņām (ga 2-4 cm) ar ķīļveidīgu pamatu un vairākiem zobiņiem augšdaļā. Piezemes un stublāja apakšējās lapas ar kātu, augšējās gandrīz sēdošas. Lapas plātnes virspuse zaļa, skraji spilvaini apmatota vai gandrīz kaila, apakšpuse ar blīvu matiņu tūbu. Ziedi nelieli (Ø ap 1 cm), skrajā, vairogveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas pa 5. Ārkauss īsāks nekā kauslapas. Vainaglapas dzeltenas, nepārsedzas, galā ar nelielu jomu, tikko garākas nekā kauslapas. Augļkopā riekstiņi sīki, rievaini. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Mainīga izskata Eirāzijas suga, kā ietvaros nodala daudzas pasugas vai patstāvīgas, ļoti tuvas sugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādās sausās atklātās un pusatklātās (tajā skaitā sausos priežu mežos) vietās.

Īpašas norādes:

Sudraba un blāvais retējs diezgan viegli atšķirami no citiem retējiem pēc pieclapiņu staraini saliktām lapām ar tikai apakšpusē (sudraba retējs) vai abpusēji (blāvais retējs) tūbaini apmatotām lapām. Dažas citas Latvijā ļoti retas sugas, kas līdzīgas sudraba retējam, papildus aplūkotas sugas apraksta daļā.

Common (P. argentea, P. impolita) in dry open and semi-open (including dry pine forests) habitats. Solitarily specimens and groups throughout the country. Some similar to P. argentea cinquefoils (P. leucopolitana, P. silesiaca and P. thyrsiflora) are very rare in similar habitats.

Часто (P. argentea, P. impolita). Eдиничные экземпляры и группы в сухих открытых и полузатененных (в том числе: сухих сосновых лесах) биотопах. Некоторые другие лапчатку серебристую напоминающие виды (P. leucopolitana, P. silesiaca и P. thyrsiflora) являются редчайшими видами, найдены в похожих местообитаниях.

Līdzīgās sugas

  • Potentilla impolita Wahlenb. (blāvais retējs)

    Ļoti līdzīgs, tikpat bieži un līdzīgās augtenēs sastopams ir blāvais retējs (P. impolita Wahlenb.). Atšķirīgās pazīmes ir: lapa vienmēr abpusēji blīvi apmatota, lapas lapiņas parasti ir salīdzinoši šaurākas un slaidākas, plātnes malas zobojums vienmērīgs visā garumā (nevis tikai plātnes augšdaļā), parasti salīdzinoši dziļāks un smailāks. Citas pazīmes līdzīgas sudraba retējam. Daži autori blāvo retēju aplūko kā sudraba retēja pasugu: P.a. ssp. impolita (Wahlenb.) Arcang.

  • Potentilla aff. argentea coll. (sudraba retējam līdzīgās sīksugas)

    Retēja ģintī sugu nodalīšanas pieejā ārējo pazīmju plašās variēšanas dēļ vērojama liela daudzveidība. Daži autori nodala sīksugas, citi tās grupē vienas lielākas sugas ietvaros. Latvijā dažas reizes konstatētas šādas ļoti grūti atšķiramas, sudraba retējam ļoti līdzīgas sugas ar tūbaini apmatotu lapas apakšpusi: Silēzijas retējs (P. silesiaca R.Uechtr.) (uz lapiņām starp vienkāršiem matiņiem ir arī daži gari, zaraini zvaigžņmatiņi); Vaisenburgas retējs (P. leucopolitana P.J.Müll.) (lapiņu virspuse klāta ar piegulošiem zīdainiem matiņiem, plātnes mala ar 2-4 strupiem zobiņiem, zvaigžņmatiņu nav); ķekarziedainais retējs (P. thyrsiflora Hülsen ex Zimmeter) (plātnes malas zobojums dziļš, ar 4-7 smailiem zobiņiem, zvaigžņmatiņu nav). Tikko aplūkotās sugas ir nedaudz sīkākas nekā sudraba retējs, sastopamas sausās, smilšainās augtenēs. To nekļūdīga noteikšana bez speciālista palīdzības var būt grūta.

Apskati citas sugas: