Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-60 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Augs bez kodīgas garšas. Stublājs stāvs, kails, vienkāršs vai zaro. Lapas iegareni lancetiskas (ga 5-10 cm, pl 1-2 cm), gals un pamats vienādi sašaurināts, kāts īss. Plātnes mala gluda, virspuse kaila, apakšpusē uz dzīslām ir pieguloši matiņi. Turzītes augšējā mala ar 0.3-0.5 cm gariem raupjiem, skropstainiem matiņiem. Ziedi skrajā (ga 3-5 cm) vārpveida (stāvā vai galotnē mazliet nolīkušā) skarā. Apziednis vienkāršs, iesārts, retāk balts (ga ap 0.3 cm). Uz apziedņa nekad nav dziedzeru. Auglis - šķautņains, gluds, melns un spīdīgs riekstiņš. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Eirāzijā sastopama suga.
Latvijā reti, galvenokārt Rīgas un Jūrmalas apkārtnē. Latviju šķērso sugas areāla ZZA robeža.
Biotopi:
Nelielas grupas mitros upju krastos, uz applūstošiem pļavu ceļiem, slapjās nezālienēs.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga ūdenspiparam (P. hydropiper). Maigajai sūrenei nepiemīt kodīga garša, lapas iegareni lancetiskas (nevis lancetiskas vai lineāri lancetiskas), uz apziedņa nav dziedzeru (nevis ārpuse blīvi ar dziedzeriem), riekstiņš gluds, melns (nevis grumbuļains).
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rare. Mostly vicinities of Rīga and Jūrmala. Small groups on wet banks of water-bodies, grassy roads in wet meadows and in moist wasty places.
Редко. Преимущественно в окрестностях городов Рига и Юрмала. Небольшие группы по мокрым берегам водоемов, на зарастающих дорогах переувлажненных лугов и в мокрых сорных местах.
