velnarutku grābeklīte

Erodium cicutarium (L.) L’Hér.

Erodium cicutarium (L.) L’Hér. attēls
  • velnarutku grābeklīte attēls
  • velnarutku grābeklīte attēls

latviski: velnarutku grābeklīte

angliski: common Stork’s-bill

vāciski: Gemeiner Reiherschnabel

zviedriski: skatnäva

igauniski: harilik kurekael

lietuviski: paprastasis dalgutis

krieviski: журавельник обыкновенный

Erodium cicutarium (L.) L’Hér. karte
Apzīmējumu skaidrojums

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Erodium cicutarium (L.) L’Hér. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, neliels (ga 10-40 cm) gandreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, diezgan drukns, pie pamata zaro atsevišķos stublājos, viss augs blīvi klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas rozetē un uz stublāja, plūksnaini šķeltas līdz dalītas sīkās un šaurās plūksnās. Dažreiz augšējo lapu plūksnas lielākas. Lapas kopējais apveids no iegarena līdz eliptiskam (ga 3-12 cm, pl 1-6 cm), lapas ar kātu. Ir apmēram līdz pusei saaugušas pielapes. Ziedu nedaudz (pa 3-8), čemurveidīgā ziedkopā stublāja galotnē. Ziedkāts garš. Pieziedlapas ļoti sīkas, pie ziedkāta pamata veido it kā vīkalu. Kauslapas zaļas, smailas (ga 0.3-0.6 cm). Vainaglapas rožaini līdz violeti sārtas (0.5-0.9 cm), skrajas, pie pamata apmatotas. Riekstiņu skaldauglis apmatots, ar spirāliski sagriezušos knābi (ga 2-4 cm). Zied no maija līdz septembrim.

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši pola tuvumā Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas dārzos, tīrumos, sausās nezālienēs un ceļmalās.

Īpašas norādes:

No gandrenēm (Geranium spp.) viegli atšķirama pēc lapu formas - tās sīkplūksnainas un vienmēr garākas nekā platas (nevis otrādi vai ieapaļas). Līdzīga vēl trijām ļoti retām grābeklītēm: E. lebelii (vislīdzīgākā), E. lacinatum un E. ciconium (mazāk līdzīga; sk. sugu aprakstus tekstā aiz velnarutku grābeklītes). No līdzīgajām sugām grūti atšķirama. Uzmanība jāpievērš stublāja zarojumam un apmatojumam, lapu plūksnojumam un plūksnojuma blīvumam, vainaga garumam un augļa knābja garumam. Arī zieda krāsas nianses sugām savstarpēji atšķiras, taču tā nav droša atšķirības pazīme un prasa iepriekšējas iemaņas.

Common. Solitarily specimens and groups in gardens, fields, on roadsides and in various sandy wastes. A very rare coastal species E. lebelii (Sticky Stork's-bill) has been reported from the western-most coastline.

Часто. Единичные экземпляры и группы в огородах, на полях, по обочинам дорог и в разных песчаных сорных местах. Очень редкий приморский вид E. lebelii (журавельник Лебеля) произрастает по западному морскому побережью.

Līdzīgās sugas

  • Erodium lebelii Jord. (lipīgā grābeklīte)

    Pie Ventas ietekas jūrā un pie Liepājas kāpu smiltājos un smilšainās ceļmalās jūras tuvumā atrasta ļoti līdzīgā lipīgā grābeklīte (Erodium lebelii Jord., syn. E. glutinosum Dumort.; daļa autoru to aplūko kā velnarutku grābeklītes pasugu Erodium cicutarium ssp. bipinnatum (Willd.) Tourlet). To uzskata par šaura areāla piejūras smiltāju sugu Atlantijas okeāna un jūru piekrastē (Lielbritānija, Viduseiropas valstu piejūras teritorija un Skandināvijas dienviddaļa). Latvijā lipīgā grābeklīte ir areāla austrumu nomalē. Iespējams, lielās līdzības ar velnarutku grābeklīti dēļ, tās izplatība gar jūru Kurzemē nav pietiekami zināma, un suga varētu būt sastopama plašāk. Kopumā no velnarutku grābeklītes tā atšķirama pēc manāmi slaidāka, parasti guloša, ložņājoši stīgojoša stublāja (stublājs nav acīm redzami drukns, augs nav blīvi cerveidīgs), lapas salīdzinoši sīkākas (ga 1.5-4 cm), manāmi pelēcīgākas. Ziedi salīdzinoši tumšāki, vainaglapas garākas (ga līdz 1.5 cm), bet kauslapas mazliet īsākas (ga 0.3-0.5 cm). Augs it īpaši ziedkopā salīdzinoši dziedzermataināks, bieži lipīgs, aplipis ar smilšu graudiņiem. Riekstiņš galā liekts, skaldaugļa knābis salīdzinoši īsāks (ga 1.5-2.5 cm). Pārējās pazīmes līdzīgas velnarutku grābeklītei. Skatīt arī ļoti retās, adventīvās Erodium lacinatum un Erodium ciconium.

  • Erodium ciconium (L.) L'Hér. (stārķu grābeklīte)

    XX gs. otrajā pusē izgāztuvēs Rīgā konstatētas divas ievazātas grābeklītes: stārķu (Erodium ciconium (L.) L'Hér.) un sarmatainā grābeklīte (Erodium lacinatum (Cav.) Willd., syn. E. strigosum Kar. ex Ledeb. p.p.). Šo adventīvo sugu stublājs parasti ir manāmi masīvāks nekā velnarutku grābeklītei, arī lapas ir lielākas. Līdzīgā stārķu grābeklīte (E. ciconium) apmatota ar trejādiem - vienkāršiem, dziedzerainiem un plēkšņainiem - matiņiem. Tā savvaļā sastopama tuksnešos un pustuksnešos Vidusāzijā, Vidusjūras reģionā, Balkānos un Mazāzijā. Ļoti reti tiek ievazāta Ziemeļeiropā. Viengadīgs, neliels (ga 15-35 cm) lakstaugs ar gulošu vai pacilu stublāju. Lapas apveids iegareni olveidīgs. Plātne divkārt plūksnaini šķelta, plūksnas satuvinātas, pat pārsedzas, tādēļ lapa izskatās ļoti blīva. Plūksnu mala lielzobaina, bieži otrās pakāpes plūksnas galā iešķeltas. Kauss (ga 0.6-0.7 cm) augļu laikā garāks (ga līdz 1.3 cm), ar garu dzeloņsmaili. Vainags tikai mazliet garāks nekā kauss (ga 0.7-0.8 cm). Auglis (ga 0.9-1.2 cm) ar ļoti garu knābi (ga 6-10 cm). Zied maijā un jūnijā.

  • Erodium lacinatum (Cav.) Willd. (sarmatainā grābeklīte)

    XX gs. otrajā pusē izgāztuvēs Rīgā konstatētas divas ievazātas grābeklītes: stārķu (Erodium ciconium (L.) L'Hér.) un sarmatainā grābeklīte (Erodium lacinatum (Cav.) Willd., syn. E. strigosum Kar. ex Ledeb. p.p.). Šo adventīvo sugu stublājs parasti ir manāmi masīvāks nekā velnarutku grābeklītei, arī lapas ir lielākas. Sarmatainā grābeklīte (E. lacinatum) savvaļā sastopama Vidusāzijā un Austrumāzijā, ļoti reti tiek ievazāta Eiropā. Viengadīgs, neliels (ga 10-30 cm), blīvi sarmatains lakstaugs. Dažreiz stublājs augšdaļā gandrīz kails, skraji dziedzermatains. Stublājs gulošs vai pacils. Lapas apveids iegareni olveidīgs, pamata daļā mazliet sirdsveidīgs, lapas plūksnaini dalītas vai šķeltas sīkās plūksnās. Plūksnu mala lielzobaina. Pieziedlapas 2-3, lielas, pie ziedkāta pamata veido it kā vīkalu. Kauslapas (ga 0.4-0.5 cm) augļu laikā garākas (ga līdz 0.7 cm), ar īsu dzeloņsmaili. Vainags (ga 0.7-1 cm) rožaini vai violeti sārts. Auglis (ga ap 0.5 cm) ar garu (ga 5-6 cm) knābi. Zied maijā un jūnijā.

Apskati citas sugas: