Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 10-25 cm) ziepenīšu dzimtas lakstaugs. No sakneņa izaug vairāki nezaroti stublāji. Stublājs stāvs, lapu rozetes nav. Lapas uz stublāja pamīšus, sēdošas, lineāri lancetiskas (ga 1.5-3.5 cm, pl 0.6-0.8 cm), pamats ķīļveidīgs, gals īsi smails, mala gluda. Ziedi sārti, blīvā ķekarā stublāja galotnē. Ziedu malējās pieziedlapas zieda kāta garumā, vidējā garāka, nosmailota un ķekara galotnē veido cekulu. Auglis - spārnaina, ieapaļi sirdsveidīga pogaļa; tikpat plata, cik kauslapas. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Centrālajā un austrumu Eiropā, kā arī dažviet Āzijā sastopama, mainīga izskata suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas upju krastu terasēs, pļavās, pauguru nogāzēs un karjeros. Raksturīga suga sausieņu pļavu (Cl. Festuco-Brometea) augu sabiedrībās.
Īpašas norādes:
No citām ziepenītēm atšķirama pēc cekulveidīgā pieziedlapu pušķa ziedu ķekara galotnē. Nekad nav lapu rozetes. Arī ziedu krāsā ir pārsvarā salīdzinoši sārtāks (ne tumšzils vai zili violets) tonis.
Not rare. Solitarily specimens and small groups in dry meadows, on the slopes of riverbanks, hillsides and in gravel pits.
Нередко. Единичные экземпляры и небольшие группы на сухих лугах и холмах, по береговым склонам рек и в песчано-гравийных карьерах.
