Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-150 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar skaidri nodalītu, divzobainu knābīti. Stublājs asi trīsšķautņains, stāvs, augšdaļā raupjš. Lapas platas (pl 0.5-1.3 cm), aptuveni stublāja garumā. Lapu makstis pie stublāja pamata gaišbrūnas, šķeldrainas. Ziedkopas seglapas garākas nekā ziedkopa. Vīrišķo ziedu vārpiņas galotnē divas vai trīs, zem tām no trīs līdz piecas cilindriskas (ga 3-10 cm, pl 0.4-1 cm) sievišķo ziedu vārpiņas. Sievišķo ziedu vārpiņas sēdošas vai apakšējās ar kātiņu. Apakšējā sievišķo ziedu vārpiņa bieži nokarena. Dažreiz apakšējo sievišķo vārpiņu galā ir arī vīrišķie ziedi. Pūslītis konusveidīgs, ieapaļš (ga ap 0.5 cm), zaļš vai pelēkbrūns, dzīslojums labi saskatāms, knābītis īss, divzobains, pāreja knābītī pakāpeniska. Segplēksne brūna, galā gari akotsmaila, vidū ar gaišu joslu, tikpat gara, cik pūslītis. Zied maija beigās un jūnijā.
Izplatība:
Plaši Eiropā (neiekļaujot kontinenta ziemeļdaļu), Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā sastopama suga.
Latvijā diezgan reti visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos, grāvjos un palieņu pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās applūstošās piekrastēs un aizaugošos seklūdeņos: Cl. Phragmitetea, All. Magnocaricion.
Īpašas norādes:
Līdzīgs krastmalas grīslim (C. acutiformis). Atšķirams pēc ieapaļa (ne trīsšķautņaina) augļa pūslīša, parasti salīdzinoši lielāka sievišķo vārpiņu skaita ziedkopā, platākām lapām un garākām ziedkopas seglapām.
Rather rare. Groups in mires and fens, on paludified banks of water-bodies, in ditches and floodplain meadows.
Довольно редко. Группы на болотах, по заболоченным берегам водоемов, на пойменных лугах и в канавах.
