Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 10-20 cm) ziepenīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs kails, stāvs vai pacils, aplapots. Stublājs vienkāršs vai no pamata atiet vairāki stublāji. Lapu rozetes nav. Stublāja lapas lancetiskas vai lineāri lancetiskas (ga 2-3.5 cm, pl 0.2-0.5 cm). Lapas mala gluda, gals īsi smails. Ziedi (10-30) skrajā ķekarā stublāja galā. Malējās pieziedlapas īsākas nekā izplaukuša zieda kāts. Iekšējā gredzena (spārnveidīgās) kauslapas līdzīgas vainaglapām, to sāndzīslas galā savienojas ar vidusdzīslu. Vainaglapas 3, zilas vai rožainas (ga 0.6-0.8 cm). Auglis - gluda divcirkņu pogaļa, īsāka nekā kauslapas. Zied no maija vidus līdz jūlijam.
Izplatība:
Eiropā sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas sausās pļavās, atmatās, skrajos krūmājos, ceļmalās un sausās nezāļainās vietās ar skraju veģetācijas segumu. Raksturīga suga sausās graudzāļu - sīkkrūmu pļavās: Cl. Nardo-Callunetea, O. Nardetalia.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām ziepenītēm. No rūgtās ziepenītes (P. amarella) atšķirama pēc tā, ka neveido lapu rozeti (nevis vienmēr ir lapu rozete), spārnveidīgo kauslapu sāndzīslas galā savienotas (nevis nav savienotas) ar vidusdzīslu. Atšķirībā no cekulainās ziepenītes (P. comosa) ķekara galā nav pieziedlapu pušķa (nevis ir).
Rather common. Small groups in meadows, shrubs, on fallow-lands and roadsides and in dry wasty places with a sparse cover of vegetation.
Довольно часто. Небольшие группы на лугах и залежах, в кустарниках, по обочинам дорог, а также в сухих сорных местах с незадерненным покровом растительности.
