Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga līdz 10 cm) ceļteku dzimtas lakstaugs. Ūdensaugs, bet aug arī mitrā piekrastē. Vienmājnieks. Lapas rozetē, resnas, cilindriskas (ga 5-10 cm, pl 0.2-0.3 cm), lapas gals pēkšņi nosmailots. Latvijā parasti sastopama tikai neziedošā zemūdens forma, kas izplatās veģetatīvi ar gariem un taisniem dzinumiem. Ziedošajai sauszemes formai ziedi sīki, atrodas šauri lineāro lapu žāklē. Vīrišķie ziedi (parasti 3-4) kātaini (kāta ga 2-4 cm), apziednis divkāršs. Vainags balts, plēvjains (ga 0.4-0.7 cm), garāks nekā kauss. Putekšņlapas 4, to kāti manāmi pārsniedz vainagu. Sievišķie ziedi sēdoši, parasti pie vīrišķo ziedu kāta pamata. Auglenīcas irbulis garš, pavedienveida. Auglis - rievains riekstiņš ar garu irbuļa palieku. Zied jūnija beigās un jūlijā.
Izplatība:
Sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastes un Baltijas jūras reģiona valstīs.
Latvijā reti ezeros ar smilšainu pamatu. Valstī nodalāmi seši sugas izplatības apvidi; bagātākās atradnes Rīgas un Cēsu apkārtnē, kā arī Ziemeļkurzemē un dienvidaustrumu Latgalē.
Biotopi:
Ezeru seklūdens zonā uz smilšainas grunts, parasti līdz 1 m dziļumam. Nereti veido blīvas audzes. Viena no lobēliju - ezereņu kompleksa (Cl. Littorelletea uniflorae) indikatorsugām: šie ūdensaugi veido sabiedrības puslīdz tīros, seklos un barības vielām nabadzīgos ezeros. Ezeru piesārņošanas un dūņu slāņa palielināšanās dēļ šādi ezeri Latvijā izzūd.
Īpašas norādes:
No dažiem citiem līdzīgiem ūdensaugiem atšķirama pēc šādām pazīmēm: lapas cilindriskas, resnas (nevis pakāpeniski smailas kā ezerenēm (Isoёtes spp.) vai plakanas kā neziedošai Dortmaņa lobēlijai (Lobelia dortmanna)), lapas gals pēkšņi nosmailots (nevis pakāpeniski nosmailots vai noapaļots), veģetatīvie dzinumi taisni (nevis lokveida kā plašās gundegas (Ranunculus reptans) zemūdens formai).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Groups in shallow parts of oligotrophic and meso-oligotrophic lakes with a sandy bottom.
Редко. Группы на мелководье олиготрофных и мезо-олиготрофных озер на песчаном дне.
