Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-30 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs, kails, augšdaļā trīsšķautņains, apakšdaļā plakans. Lapu nedaudz (4-8), tās lineāras (pl 0.3-0.5 cm), īsākas nekā stublājs. Apakšējo lapu makstis brūnas. Ziedi blīvā vārpveida (ga ap 3 cm) ziedkopā stublāja galotnē no 10-20 vārpiņām, kas novietotas 2 rindās. Vārpiņas segplēksne gaišbrūna (ga ap 0.3 cm), galā smaila, parasti ar zaļganu joslu vidū. Pie vārpas pamata ir seglapa, kas garāka nekā ziedkopa. Katru divdzimumu ziedu veido 2 drīksnas un 3 putekšņlapas. Apziedni veido 3-6 sarveidīgi matiņi. Auglis - tumšbrūns, divšķautņains riekstiņš (ga ap 0.2 cm). Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Galvenokārt Eiropā, kā arī dažviet Āzijā sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas mitrās, it īpaši piejūras, pļavās, ūdenstilpju palienēs un applūstošos reljefa pazeminājumos.
Īpašas norādes:
Nesajaukt ar dažiem grīšļiem (Carex spp.) un rūsgano blizmi (B. rufus). Atšķirama pēc garākas nekā vārpa seglapas (nevis seglapas nav vai seglapa īsāka nekā vārpa). Stublājs apakšdaļā plakans, augšdaļā trīsšķautņains (nevis trīsšķautņains visā garumā vai apaļš visā garumā). Atšķirībā no rūsganās blizmes vārpiņu skaits vārpā ir lielāks.
Not rare. Usually groups of various size in wet meadows (especially in the coastal part), on floodplains and in flooded cavities.
Нередко. Группы разной величины на мокрых лугах (особенно на приморских лугах), на пойменных лугах и в периодически затопляемых понижениях рельефа.
