Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-60 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Sakne masīva, sulīga. Stublājs dobs, slaids, nezarots. Piezemes lapas garos kātos, iegareni olveida (ga 4-12 cm, pl 1.5-4 cm), pamats sirdsveidīgs, lapas mala strupi rantaina. Stublāja augšējās lapas sēdošas, lancetiskas. Ziedkopa galviņveida (Ø 2-3 cm). Pie ziedkopas pamata olveidīgi lancetiskas vīkala lapas, mazliet īsākas nekā ziedkopa. Vainaglapas zili violetas, ziedēšanas sākumā ragveidīgi izliektas, stobrveida, vēlāk sadalās šauri lineārās plūksnās. Augļlapas ragveidīgi izliektas, garākas nekā vainags. Auglis - daudzsēklu pogaļa ar 2 (3) cirkņiem. Zied jūnijā.
Izplatība:
Eiropas centrālajā un rietumu daļā.
Latvijā kopš XX gs. 80.gadiem zināma viena atradne Daugavas ielejā Viduslatvijā. Latvijā suga atrodas ziemeļos no vienlaidu areāla.
Biotopi:
Vidēji mitra terases pļava Daugavas krastā. Pēc sugas atklāšanas 1985.gadā daļa populācijas vēlāk iznīcināta pļavas uzaršanas dēļ. Iespējams, vēl daļa populācijas jau appludināta, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi 1965.gadā. Uz izzušanas robežas esoša suga. Populācijā maksimāli 60-100 ziedoši augi.
Īpašas norādes:
Pēc raksturīgās ragveidīgās ziedu formas viegli atšķirama no līdzīgās kalnu norgalvītes (Jasione montana).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. One habitat in the Daugava valley in central Latvia. Small groups in the moderately wet terrace meadow.
Редчайший. Единственное местонахождение в долине р.Даугава в центральной Латвии. Небольшие группы на умеренно влажном лугу береговой террасы к реке.
