Apraksts:
Daudzgadīgs, mūžzaļš (ga 5-20 cm) ēriku dzimtas sīkkrūms. Saknenis ložņājošs. Stublājs koksnains, pacils vai stāvs, zaro. Lapas pamīšus, pacietas un ādainas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas (ga 0.5-2.5 cm, pl 0.3-1.3 cm). Plātnes mala ierotījusies, skrimšļaina, virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāva, klāta ar dziedzeriem. Lapas gals ar jomu vai strups, kāts īss. Ziedi blīvā ķekarā zara galā. Ķekaru veido 4-15 nokareni ziedi. Kauss īss, sārti brūns. Vainags balts vai rožains, zvanveidīgs (ga 0.4-0.6 cm), nesaaugusī galotnes daļa atlīkst. Auglis - sarkana, sulīga oga (Ø ap 1 cm). Zied jūnijā. Ogas nogatavojas jūlija beigās, augustā.
Izplatība:
Eirāzijā ļoti plaši izplatīta suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Veido grupas vai gandrīz monodominējošu klājienu dažādos (galvenokārt sausos priežu) mežos, izcirtumos un purvos uz ciņiem. Raksturīga suga mūžzaļo mētru - priežu mežu augu sabiedrībās (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion, Ass. Vaccino vitis-idaeae-Pinetum)
Īpašas norādes:
Nozīmīgs pārtikas augs.
Common. Groups and dense growths in various (mostly pine) forests, clear-cuttings and on hummocks in bogs.
Часто. Группы и плотные заросли в разных (преимущественно сосновых) лесах, на вырубках, а также на кочках в болотах.