Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 15-40 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, dažreiz pie pamata zaro, satur baltu piensulu. Stublājs un lapas ar cietiem sarmatiņiem. Augam ir kātainas rozetes lapas un sēdošas vai gandrīz sēdošas stublāja lapas. Lapas plātne divkārt vai trīskārt plūksnaina, garāka nekā plata, lapu lielums plaši variē (ga 3-20 cm, pl 1-6 cm). Virzienā uz stublāja galotni lapas parasti sīkākas. Lapu plūksnas lancetiskas vai lineāras. Ziedi lieli (Ø līdz 8 cm), pa vienam stublāja un zaru galā. Pirms ziedēšanas zieds nolīcis. Kauslapas divas, zaļas, apmatotas, nobirst ziedam plaukstot. Vainaglapas 4, otrādi olveidīgas, spilgti sarkanas. Nereti pie vainaglapas pamata ir melns plankums. Auglis - vālesveida pogaļa (ga ap 2 cm), galā drīksnas disks izcilns, ar 4-6 stariem. Pogaļa klāta ar elastīgiem sarmatiņiem. Pogaļa acīm redzami šķautņaina, šķautņu skaits sakrīt ar drīksnas staru skaitu. Sēklām nogatavojoties, pogaļa atveras ar caurumiņiem zem drīksnas diska. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Galvenokārt Eiropā sastopama suga. Sākotnējais areāls saistīts ar kontinenta dienviddaļu, no kurienes tā plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu Eiropā.
Latvijā nevienmērīgi izplatīta suga: nereti Kurzemē un Viduslatvijā, reti DA daļā, nav sastopama galējos ZZA apvidos. Latviju šķērso sugas areāla ZA robeža.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas tīrumos, atmatās, granšainās ceļmalās, karjeros un dažādās nezālienēs, vienmēr vietās ar skraju veģetāciju.
Īpašas norādes:
Līdzīga divām citām magonēm: zīda (P. rhoeas) un, jo īpaši, lauka magonei (P. dubium). Noteicošā atšķirība ir pogaļas izskatā. No zīda magones diezgan viegli atšķirama pēc vālesveida, ar sarainiem matiņiem klātas pogaļas ar 4-6 drīksnas stariem (nevis ieapaļi olveida pogaļas, nevis kailas, nevis ar 8-12 drīksnas stariem). No lauka magones atšķirama pēc sarainas (nevis kailas) pogaļas, drīksnas disks manāmi izcilns (nevis cieši piegulošs pogaļai), pogaļas šķautnes acīm redzamas (nevis pogaļa gluda vai šķautnes neizteiktas).
Unequally: from not rare in western and central to very rare or absent in northern and eastern districts. Solitarily specimens and small groups in fields, on fallow-lands and roadsides.
Неравномерно: от нередко в западной и центральной части до очень редко или отсутствует в северной и восточной части. Единичные экземпляры и небольшие группы на полях и залежах и по обочинам дорог.
