Pireneju gandrene

Geranium pyrenaicum Burm.f.

Geranium pyrenaicum Burm.f. attēls

latviski: Pireneju gandrene

angliski: hedgerow Crane’s-bill

vāciski: Pyrenäen-Storchschnabel

zviedru: skuggnäva

igauņu: pürenee kurereha

lietuviešu: pirėninis snaputis

krievu: герань пиренейская

  • geranium-pyrenaicum-burmf
  • geranium-pyrenaicum-burmf-B

Izplatība kartē

Geranium pyrenaicum Burm.f. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Geranium pyrenaicum Burm.f. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) gandreņu dzimtas lakstaugs. Saknenis īss, taisns, blīvi klāts ar plēkšņveidīgām, tumšām atmirušo lapu paliekām. Stublājs stāvs vai pacils, zarains, blīvi klāts ar vienkāršiem un dziedzerainiem matiņiem. Lapas divējādas: piezemes lapas un apakšējās stublāja lapas kātainas (piezemes lapu kāts līdz 20 cm garš), ieapaļas (ga, pl 3-7 cm), daivainas vai šķeltas 7-9 daļās. Kaut arī lapas šķeltas, plūksnas ir ļoti satuvinātas. Pašas augšējās stublāja lapas sēdošas, nelielas, dziļi šķeltas 5-7 daļās (plūksnas šauras). Visu lapu plūksnu mala nevienādzobaina vai rantaina. Ziedi stublāja un zaru galā paskrajā ziedkopā. Katrs ziednesis ar 2 ziediem sīku seglapu žāklē. Ziedkāts ar dziedzermatiņiem. Kauss ar īsi smailiem zobiņiem, klāts ar vienkāršiem un dziedzerainiem matiņiem. Vainaglapas (ga 0.6-1 cm) divreiz garākas nekā kauslapas, gaiši violetas, galā ar dziļu jomu vai šķeltas apmēram līdz pusei, ar labi izšķiramu tumšāku, staraini svītrveida zīmējumu. Riekstiņu skaldauglis ap 1.5 cm garš, vārsnes kailas, knābis klāts ar dziedzermatiņiem. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Kalnu apvidu suga Dienvideiropā, kas vēlāk plaši izplatījusies Eiropā.

Latvijā reti, pārsvarā DR daļā. Latviju šķērso sugas areāla ZR robeža.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas upju krastu nogāzēs, vecos parkos, zālājos, retāk nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

No pārējām gandrenēm atšķirama diezgan viegli pēc blīvi apmatota stublāja, ieapaļām lapām, kam šķelto lapu plūksnas ļoti satuvinātas (nevis atstatu), kā arī gaišvioletā zieda vainaga, kas divreiz garāks nekā kauss (nevis aptuveni vienāds), vainags ar dziļu jomu vai iešķelts (nevis joma sekla).

Rare, mostly south-western part. Groups on the slopes of riverbanks, in old parks, on cultivated grasslands, sometimes in wasty places.

Редко, преимущественно юго-западная часть. Группы по береговым склонам рек, в старых парках, на газонах, иногда в сорных местах.

Apskati citas sugas: