Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, bet vienreiz ziedošs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) brūnkāšu dzimtas parazītisks lakstaugs. Bezhlorofila parazītaugs. Stublājs stāvs, dzeltenbrūns, sulīgs, līdz pat ziedkopai bagātīgi klāts ar tumšbrūnām plēkšņlapām. Augs klāts ar gaišiem dziedzermatiņiem. Ziedkopa blīva, gara, vairāk vai mazāk cilindriska. Pie katra zieda ir smaila seglapa. Kauslapas divas, līdz pusei šķeltas. Vainags sārti brūns līdz dzeltenīgi brūns (ga 1.5-2 cm), divlūpains. Vainaga stobriņš virs putekšņlapu piestiprinājuma vietas paplašināts. Vainaga augšlūpa vienmērīgi izliekta. Auglis - iegarena divvāršņu pogaļa. Zied jūnija beigās un jūlijā.
Izplatība:
Eiropas (galvenokārt kontinenta dienviddaļā) un Rietumāzijas suga, Eiropas ziemeļu daļā reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs.
Latvijā reti, tikai valsts centrālajā un rietumu daļā.
Biotopi:
Nelielas grupas un atsevišķi eksemplāri sausās pļavās un mežmalās, kur parazitē uz lielās dzelzenes (Centaurea scabiosa). Mazskaitlīgās atradnes apdraud pļavu kultivēšana, kā rezultātā mainās sugu sastāvs, un brūnkāte izzūd.
Īpašas norādes:
Nosakot sugu (nesajaukt ar līdzīgās augšanas vietās atrast iespējamo briežsakņu brūnkāti), būtiski ir konstatēt pareizo saimniekaugu. Lielā brūnkāte parazitē uz lielās dzelzenes saknēm, bet briežsakņu brūnkāte (O. alsatica) - uz kalnu briežsaknes (Seseli libanotis, syn. Libanotis montana) vai citiem čemurziežiem.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Only central and western part. Usually only small groups in dry meadows on Centaurea scabiosa.
Редко. Только центральная и западная часть. Малочисленные группы на сухих лугах, где паразитирует на васильке шероховатом (Centaurea scabiosa).
