Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-60 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Augs ar raksturīgu mētru smaržu. Stublājs stāvs, zaro, apmatots. Lapas olveidīgas vai plati lancetiskas (ga 3-8 cm, pl 1.5-4 cm), mala lielzobaina, gals smails, pamats strups, kāts īss. Ziedi pušķos lapu žāklēs sākot no stublāja vidusdaļas. Kauss zvanveidīgs (ga 0.2-0.3 cm), apmatots ar gariem matiņiem, šķelts aptuveni līdz trešdaļai, kausa zobiņi gari nosmailoti, labi redzams dzīslojums. Vainags gaiši sārti violets (ga 0.4-0.7 cm), kails. Putekšņlapas nepārsniedz vainaga apmali, irbulis ar drīksnu tālu pārsniedz vainagu. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Krustošanas rezultātā no tīruma mētras (M. arvensis) un krūzmētras (M. spicata) veidojusies suga. Audzē kultūrā, vietām pārgājusi savvaļā. Ziemeļeiropā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi.
Latvijā reti audzē dārzos un reti sastop savvaļā kā dārzbēgli.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas nezālienēs dārzu tuvumā, ceļmalās un izgāztuvēs.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām mētrām ar ziedu pušķiem lapu žāklēs, bet bez galotnes vārpveida ziedkopas: tīruma mētrai (M. arvensis) un mieturu mētrai (M. x verticillata). Atšķirama pēc kausa apmatojuma ar gariem (nevis īsiem) matiņiem, vainags kails (nevis apmatots), putekšņlapas nepārsniedz (nevis pārsniedz) vainaga apmali, irbulis ar drīksnu tālu (nevis mazliet) pārsniedz vainagu.
Rare. Garden escape. Solitarily specimens and groups in wasty places, on roadsides.
Редко. Дичает. Единичные экземпляры и группы в сорных местах и по обочинам дорог.
