spožaugļu donis

Juncus articulatus L. (syn. J. geniculatus Schrank; J. lampocarpus Ehrh.)

Juncus articulatus L. attēls

latviski: spožaugļu donis

angliski: jointed Rush

vāciski: Glieder-Binse

zviedriski: ryltåg

igauniski: läikviljane luga

lietuviski: nariuotalapis vikšris

krieviski: ситник членистый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Juncus articulatus L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-40 cm), stīvs doņu dzimtas lakstaugs. Cers skrajš, saknenis īss. Stublājs zaļš, rievains, ar 2-4 lapām. Lapas šķērssienas skaidri redzamas. Makstis brūnas, ar plēvjainu malu. Ziedkopa - plaša terasskara stublāja galotnē. Ziedi grupās pa 8-12. Apziedņa lapas sārti brūnas, vienāda garuma, iekšējās strupas, ar plēvjainu malu, ārējās - smailas. Pogaļa tumšbrūna, spīdīga, līdz divas reizes garāka nekā apziednis. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Pasaulē plaši izplatīts augs: sastopams galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, arī dažviet Āzijā un Āfrikā. Adventīvs Dienvidāfrikā un Okeānijas reģionā.

Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:

Mitras pļavas, upju un ezeru krastmalas, izžūstošas, smilšainas ieplakas, mitri, aizaugoši ceļi, purvu apmales. Parasti augtenē sastopams nelielās, blīvās grupās. Raksturīga suga augu sabiedrībās mitrās, nereti pārpurvotās ūdenstilpju krastmalās: Cl. Phragmitetea, All. Magnocaricion.

Īpašas norādes:

No citām doņu sugām atšķirams pēc stīvā, lapainā stublāja un raksturīgās plašās terasskaras.

Common. Groups in wet, sandy places with a sparse cover of vegetation.

Часто. Группы в мокрых, песчаных местах с незадерненной растительностью.

Līdzīgās sugas

  • Juncus atratus Krock. (melnīgsnējais donis)

    XX gs. sākumā trīsreiz atrasts melnīgsnējais donis (Juncus atratus Krock.), kas Latvijā pašlaik tiek uzskatīts par, iespējams, izzudušu sugu. Kādreiz tas atrasts Rīgā, Jūrmalā un pie Gulbenes. Tā atradnes Baltijas valstīs ir savrupas, tālu ziemeļos no pamatareāla. Ģeogrāfiski tuvākās atradnes ir Baltkrievijas dienviddaļā. Tiesa gan, šī suga ir grūti noteicama un no attāluma diezgan līdzīga trijām citām Latvijā bieži sastopamām sugām: spožaugļu (J. articulatus), Alpu (J. alpino-articulatus) un mezglainajam donim (J. nodulosus). Melnīgsnējais donis ir vidēja lieluma lakstaugs (ga 30-80 cm) ar garu, ložņājošu sakneni, veido grupas. Stublājs stāvs, pelēkzaļš, lapains, zaro ziedkopā. Lapas īsas, ar saskatāmām šķērssienām (raksturīga pazīme!). Makstis ļoti tumšas, ausainas. Ziedkopa - zaraina terasskara. Ziedi blīvos pušķos pa 6-10. Seglapa īsāka nekā ziedkopa. Raksturīga pazīme ir spīdīga, melnbrūna pogaļa ar pakāpenisku pāreju gari nosmailotā knābītī. Apziedņa lapas melnbrūnas, spīdīgas, gari smailas, aptuveni pogaļas pamatdaļas (bez gari nosmailotā knābīša) garumā. Zied jūlijā un augustā. Meklējams mitrās vietās.

Apskati citas sugas: