Alpu donis

Juncus alpino-articulatus Chaix (syn. J. alpinus Vill. nom. illegit.)

Juncus alpino-articulatus Chaix attēls

latviski: Alpu donis

angliski: alpine Rush

vāciski: Alpen-Binse

zviedriski: torvtåg

igauniski: tumepruun luga

lietuviski: alpinis vikšris

krieviski: ситник альпийский

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Juncus alpino-articulatus Chaix karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) doņu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, veido skraju ceru. Stublājs stāvs, nezaro, sīkrievains. Uz stublāja parasti ir 2 plakanas lapas. Lapu makstis sārti brūnas. Terasskara ar ziediem stāva, vidēji blīva. Seglapa īsa. Apziedņa lapas vienādas, tumši brūnas, ar zaļu joslu vidū, strupas. Zied jūnijā, jūlijā. Latvijā tiek nodalītas 2 ļoti tuvas sugas: Alpu (J. alpino-articulatus) un mezglainais (J. nodulosus Wahlenb.) donis. Daži autori tās nodala kā Alpu doņa pasugas. Alpu donim ziedu pušķi gandrīz lodveidīgi, visu ziedu ziedkāti vienādi īsi. Pogaļa eliptiska, tumšbrūna, spīdīga, ar pēkšņi īsu knābīti, garāka nekā apziedņa lapas.

Mezglainajam donim (J. nodulosus Wahlenb.) ziedu pušķi olveidīgi vai ovāli. Parasti pušķī 1 vai 2 ziedi ir ar garāku ziedkātu, izvirzīti virs pārējiem ziediem. Pogaļa iegareni olveidīga, tumšbrūna, spīdīga, pakāpeniski sašaurināta īsā knābītī.

Izplatība:

Ļoti mainīga izskata suga Eirāzijā, kā ietvaros nodala vairākas pasugas. Ziemeļaustrumu Eiropā nodala 4 pasugas: J.a. ssp. alpino-articulatus, J.a. ssp. nodulosus (Wahlenb.) Hämet-Ahti, J.a. ssp. fischerianus (Turcz. ex V.I.Krecz.) Hämet-Ahti un J.a. ssp. alpestris (C.Hartm.) Hämet-Ahti, no kurām pirmās divas sastopamas Latvijā un tiek aplūkotas atsevišķas sugas rangā.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Veido dažāda lieluma grupas mitrās pļavās un purvos, ūdenstilpju krastos, grāvjos, upju sēkļos un uz miklām sērēm.

Īpašas norādes:

No citiem doņiem ar galotnes ziedkopu - terasskaru - nedaudz līdzīgs strupajam (J. subnodulosus) un spožaugļu (J. articulatus) donim. Strupais donis ir ar dzeltenīgi brūnu ziedkopu, stublājs un ziedkopa stīvi, pacieti, lapas garas, sastopams ļoti reti Kurzemē. Savukārt spožaugļu doņa ziedkopa ir izplestāka, skrajāka, ziedu skaits zariņa galā lielāks, lapas ar acīm redzamām šķērssienām, it kā posmainas.

Rather common species (s.l.). In Latvia, it is divided between J. alpino-articulatus and J. nodulosus. Groups in wet places in meadows, at various water-bodies and in mires.

Довольно часто встречающийся вид (s.l.). В Латвии в качестве самостоятельных видов выделяют J. alpino-articulatus и J. nodulosus. Группы в мокрых местах на лугах, у разных водоемов, а также на болотах.

Apskati citas sugas: