Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs pārziemojošs, liels (ga 50-170 cm) balzamīņu dzimtas lakstaugs. Stublājs blīvi aplapots, stāvs, zarains, sulīgs, mezglos manāmi resnāks, kails. Lapas olveidīgi lancetiskas (ga 6-12 cm, pl 2-5 cm), stublāja augšdaļā mieturī vai pretējas. Lapas mala zobaina, kāts īss. Ziedi garkātainos, skrajos ķekaros augšējo lapu žāklēs. Ziedi no sārtiem līdz violetiem, lieli (ga 3-4 cm), strupi, piesis īss un strups (ga līdz 0.5 cm), zaļgansārts. Arī olveidīgās (brīvās) kauslapas ar sārtu nokrāsu. Auglis - kaila, iegarena piecvāršņu pogaļa. Zied no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība:
Pēc pamatizcelsmes Himalaju suga. Plaši kultivēta Eiropā, kur it visur pārgājusi savvaļā.
Latvijā diezgan bieži visā valstī.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās audzēs dažādās auglīgās nezālienēs, vecu parku apkaimē un upju ielejās.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
Rather common. Naturalized ornamental species. Solitarily specimens and groups in fertile wastes, at old parks and in river valleys.
Довольно часто. Одичавшее декоративное растение. Единичные экземпляры и группы в плодородных сорных местах, по близости парков и по речным долинам.
