Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Liels (līdz 30 m) kļavu dzimtas koks. Vainags plašs. Miza brūnpelēka, vecākiem kokiem tumšāka, krevaina. Jauno dzinumu miza sarkanīgi brūna, spīdīga. Lapas kailas, uz zariem pretējas, ļoti raksturīgas: piecstaraini daivainas (ga 5-15 cm, pl 8-20 cm), reti daivas ir 3 vai 7. Plātnes mala attāli smaili zobaina, kāts garš (ga 8-15 cm), jaunām lapām kāts ar baltu piensulu. Zied pirms lapu plaukšanas. Ziedi zaļgandzelteni, diezgan blīvās vairogveida ziedkopās uz sānzariem. Vainaglapas otrādi olveidīgas, kauslapas strupas (abām garums ap 0.5-0.7 cm). Auglis - kails, saaudzis dvīņspārnulis ar 1 riekstiņu katrā cirknī. Katra spārna garums līdz 4 cm. Spārni saauguma vietā veido platu leņķi. Zied aprīļa beigās un maijā.
Izplatība:
Eiropas un Rietumāzijas suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Tīraudzes parasti neveido. Sastopama piemistrojumā auglīgos platlapju mežos, upju krastu nogāzēs un gravās. Savrupi koki arī kultūrainavā. Bieži stādītās alejās un parkos.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs koks, īpaši ziedēšanas laikā un vēlā rudenī, kad lapas krāsojas dzeltenos un sarkanos toņos. Vienīgā savvaļas kļavu suga Latvijā (ošlapu kļava (A. negundo) ir ieviests, savvaļā pārgājis koks no stādījumiem).
Common. Accompanying tree in fertile deciduous forests and shrubs, also frequently planted at buildings in the countryside.
Часто. Сопровождающий вид древесного яруса в широколиственных лесах на плодородной почве и в кустарниках, часто насаждениями в сельской местности.
