Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, atkarībā no augšanas vietas ļoti dažāda lieluma (ga 10-100 cm) amarantu dzimtas lakstaugs. Augs gaiši vai dzeltenīgi zaļš. Stublājs stāvs, stīvs, vienkāršs vai ar īsiem zariem, apmatots. Lapas rombiski olveidīgas (ga 4-10 cm, pl 2-7 cm), ar kātu. Plātnes mala gluda vai viļņaina, gals strups, retāk īsi smails, ar dzeloņsmailīti. Ziedi stublāja un zaru galā piramidāli olveidīgā, blīvā un dzeltenīgā skarā. Parasti stublāja galotnes ziedkopa ir vislielākā. Nereti ir arī sīkas pušķveida ziedkopas lapu žāklēs. Pieziedlapas gari nosmailotas, divreiz garākas nekā apziednis. Vīrišķais zieds no 5 lancetiskām apziedņa lapām. Arī sievišķajā ziedā 5 apziedņa lapas; tās lineāras, plēvjainas, augšdaļā platākas. Apziedņa lapu gals ar īsu dzeloņsmaili. Auglis - īsāka nekā apziednis vāciņpogaļa. Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Izplatība:
Tropu klimata joslas suga no Amerikas, plaši ieviesusies visā pasaulē. Eiropā ievazāts (adventīvs) augs.
Latvijā nereti visā teritorijā, visbiežāk sastopamā amarantu suga.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Diezgan viegli atšķirams, tomēr dažreiz varētu būt līdzīgs zilganajam amarantam (A. blitum). Atšķirams pēc rombiski olveidīgām lapām ar strupu vai īsi smailu galu (nevis lapas paraboliskas ar asi jomainu lapas galu). Auglis - īsāka nekā apziednis vāciņpogaļa (nevis garāka nekā apziednis nekārtni uzplīstoša pogaļa). Stublājs stāvs (nevis gulošs vai pacils).
Not rare. Solitarily specimens and small groups in wasty places, on roadsides and along railways.
Нередко. Единичные экземпляры и небольшие группы в сорных местах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
