Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-35 cm) cūknātru dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Stublājs stāvs, zaļganbrūns vai sarkanīgi brūns, klāts ar īsiem, piegulošiem matiņiem, zarains jau no pamata. Zari lokveidīgi stāvi. Lapas lancetiskas vai lineāri lancetiskas (ga 1-5 cm, pl 0.2-1 cm), uz stublāja sēdošas, mīkstas, pretējas, abpusēji apmatotas, ar attāli zobainu malu. Ziedu daudz (15-50), tie vienpusējās ķekarveida ziedkopās lapu žāklēs stublāja un zaru galā. Seglapas īsākas nekā ziedi. Kauss apmatots, zvanveidīgs, divlūpains, zaļgans vai zaļgansārts. Vainags sārti violets (ga ap 1.2 cm), apakšlūpa trīsdaivaina. Sānskatā irbulis pārsniedz vainagu. Auglis - divvāršņu pogaļa. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Eirāzijā plaši izplatīta, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas. Daži autori šajā enciklopēdijā aplūkoto parasto, lauka un jūrmalas sārtžibulīti uzskata par vienas sugas (O. verna) pasugām.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās pļavās, atmatās, ganībās, krūmāju un mežu malās, arī nezālienēs.
Īpašas norādes:
Savstarpēji parastais (O. vulgaris), lauka (O. verna) - skatīt sugas aprakstu -, kā arī jūrmalas sārtžibulītis (O. litoralis) ir diezgan līdzīgi. No jūrmalas sārtžibulīša abas pārējās sugas atšķiramas pēc zālainām (ne pacietām, sukulentām) lapām, zaro no pamata vai augšdaļā (nevis parasti nezaro), irbulis sānskatā pārsniedz vainagu (nevis īsāks).
Common (O. vulgaris). Solitarily specimens and groups in meadows, on fallow-lands, in shrubs and wasty places. Closely related O. verna is very rare vanishing species in crop fields and on fallow-lands.
Часто (O. vulgaris). Единичные экземпляры и группы на лугах и залежах, а также в кустарниках и сорных местах. O. verna встречается очень редко как сорное на полях и залежах.