mārsila vija

Cuscuta epithymum (L.) L. (syn. C. trifolii Bab.)

Cuscuta epithymum (L.) L. attēls

latviski: mārsila vija

angliski: Dodder

vāciski: Quendel-Seide

zviedriski: ljungsnärja

igauniski: liivatee-võrm

lietuviski: smulkusis brantas

krieviski: повилика тимьянная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Cuscuta epithymum (L.) L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vijīgs (ga 15-60 cm) viju dzimtas lakstaugs. Bezhlorofila parazītaugs; visas barības vielas un ūdeni uzsūc no saimniekauga. Lapu nav. Stublājs ļoti tievs (Ø 0.3-0.6 mm), pavedienveidīgs, dzeltenīgs vai iesārts, vienkāršs vai zarains. Ziedi daudzās ļoti blīvās galviņveida ziedkopās pa 8-12 (ziedkopas diametrs līdz 1.2 cm). Vainags balts vai sārts (ga 0.3-0.5 cm), piecdaļīgs. Kauss zvanveidīgs, šķelts līdz pusei. Ziedu irbuļi un pavedienveidīgās drīksnas apmēram divreiz pārsniedz sēklotnes garumu un mazliet pārsniedz arī vainagu. Bārkstainās zvīņas vainaga stobriņā ieliekušās uz iekšpusi. Auglis - četršķautņaina pogaļa, kas uzplīst pa šķērsplaisu jeb vāciņu galā. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Mainīga izskata suga Eiropā (neiekļaujot ziemeļu un austrumu daļu) un Ziemeļāfrikā; izolētas atradnes arī citos kontinentos. Atkarībā no saimniekauga un sīkām zieda vai augļa īpatnībām nodala vairākas pasugas, kuras daži autori aplūko kā patstāvīgas sugas. Baltijas reģionā parasti nodala 2 pasugas: C.e. ssp. epithymum, C.e. ssp. trifolii (Bab.) Hegi.

Latvijā reti, galvenokārt valsts dienvidu (sevišķi DA) daļā.

Biotopi:

Nelielas grupas parazitē uz dažādiem augiem pļavās un ceļmalās, salīdzinoši visbiežāk uz tauriņziežiem (āboliņa).

Īpašas norādes:

Diezgan grūti atšķirama no citām vijām. Īpaši līdzīga linu (C. epilinum) un lauka (C. campestris) vijai. Atšķirama pēc acīm redzami pavedienveidīga stublāja (vistievākais Latvijā sastopamajām sugām), bārkstainās zvīņas vainaga stobriņā ieliekušās uz iekšpusi (nevis stāvas), ziedu galviņveida pušķi lieli un apaļi, pogaļa atveras ar vāciņu jeb šķērsplaisu (nevis nekārtni).

Rare. Small groups in meadows, on roadsides, mostly in southern districts. Cuscuta campestris is rare adventive species.

Редко. Небольшие группы на лугах, по обочинам дорог, преимущественно в южной части. Cuscuta campestris редкий заносной вид.

Līdzīgās sugas

  • Cuscuta campestris Yunck. (lauka vija)

    Līdzīga, reta un ievazāta (adventīva) suga Latvijā ir lauka vija (C. campestris Yunck.). Tā parazitē uz dažādiem kultūraugiem un āboliņa. Lauka vijai raksturīgs oranždzeltens stublājs (Ø ap 0.7 mm). Atšķirībā no citām vijām ziedu drīksnas galviņveidīgas (nevis pavedienveidīgas), bet pogaļa uzplīst nekārtni (nevis pa vāciņu jeb šķērsplaisu). Zied jūlijā un augustā.

Apskati citas sugas: