ziemzaļā kosa

Equisetum hyemale L.

Equisetum hyemale L. attēls
  • ziemzaļā kosa attēls
  • ziemzaļā kosa attēls

latviski: ziemzaļā kosa

angliski: rough Horsetail

vāciski: Überwinternder Schachtelhalm

zviedriski: skavfräken

igauniski: raudosi

lietuviski: šiurkštusis asiūklis

krieviski: хвощ зимующий

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Equisetum hyemale L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai, ļoti reti, liels (ga 25-70(100) cm) kosu dzimtas sporaugs. Stublājs stāvs, stīvs, tumšzaļš, raupjš, nezaro un ir ziemzaļš (Ø 0.4-0.6 cm). Stublājs dobs, centrālais dobums aizņem vismaz divas trešdaļas (skatīt šķērsgriezumā!) no stublāja diametra. Perifērie dobumi sīki, regulāri visapkārt centrālajam dobumam. Maksts cilindriska, zobiņi ātri nolūst, maksts mala īsa un strupi zobaina. Zobiņu skaits sakrīt ar stublāja rieviņu skaitu (parasti 10-25). Pie maksts pamata ir platāka, bet maksts galā šaurāka tumšbrūna vai melna josla. Strobils ar sporām iegarens (ga ap 1 cm), galā ar īsu smaili. Sporas nogatavojas augustā un septembrī.

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši sastopama suga Eirāzijā, Amerikas centrālajā un ziemeļu daļā.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas sausos priežu mežos, smiltājos un sausās pļavās, kā arī dzelzceļu uzbērumos. Spēj veidot ilgstoši noturīgas un plašas audzes.

Īpašas norādes:

Līdzīga divām hibrīdām kosu sugām, kam viena no mātessugām ir ziemzaļā kosa: Mora (E. x moorei) un skarbajai (E. x trachyodon) kosai. Abas hibrīdās sugas Latvijā ir retas. No Mora kosas atšķirama pēc pārziemojoša (nevis tikai vasarzaļa) stublāja, stublājs salīdzinoši manāmi tumšāks, stublāja rieviņas gludākas (bez neregulāriem pauguriem vai šķērsrievām), maksts cilindriska (nevis piltuvveida). No skarbās kosas visdrošāk atšķirama pēc maksts ar strupu malu un bez maksts zobiņiem (skarbajai kosai maksts zobiņi acīm redzami smaili, vismaz daļēji paliekoši).

Summary:

Common. Groups in pine forests, sands, meadows and along railways.

Обобщение:

Часто. Группы в сосновых лесах, на песках, лугах и вдоль железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Equisetum ramosissimum Desf (zarainā kosa)

    Vidzemes jūrmalā XX gs. sākumā vienreiz pie Liepupes ietekas atrasta zarainā kosa (Equisetum ramosissimum Desf.). Kopumā tā visvairāk atgādina ziemzaļo kosu (E. hyemale), tomēr viegli atšķirama pēc šādām pazīmēm: stublājs zaro, apakšējā daļā parasti ar zaru mieturiem, zari dobi, to apakšējais posms īsāks nekā stublāja attiecīgā maksts. Makstis piltuvveidīgas (ne cilindriskas), zobiņi paliekoši, tumšbrūni, zobiņu īlenveidīgā smailīte ātri nolūst. Citas pazīmes: stublājs pārziemojošs, ar 8-20 ieapaļi velvētām rievām, strobils (ga 0.6-1.2 cm) ar smaili, centrālais dobums lielāks nekā puse no stublāja diametra (Ø 0.3-0.9 cm). Nesajaukt ar Liepupes ietekas tuvumā mūsdienās sastopamo Mora kosu (E. x moorei), kas ir ziemzaļās un zarainās kosas hibrīds.

Apskati citas sugas: