Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 70-170 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ar skaidri nodalītu, divzobainu knābīti. Augs pelēkzaļš. Stublājs stāvs, stingrs, aplapots, lapas aptuveni stublāja garumā. Lapas platas (pl 0.5-0.7 cm), apakšpusē ar matiņiem, īpaši blīvi apmatotas maksts piestiprinājuma vietā uz stublāja. Stublāja galotnē 1-2 vīrišķās vārpiņas. Zem tām atrodas 2-6 stāvas un šauras sievišķās vārpiņas (ga ap 4 cm). Pie katras sievišķās vārpiņas ir gara seglapa, kas pārsniedz vārpiņas garumu. Pūslītis dzeltenbrūns, ļoti slaids (ga 0.6-0.8 cm), gandrīz kails un ar dziļi divzobainu knābīti. Pūslītis daudz garāks nekā sārtbrūnā un gari nosmailotā segplēksne. Zied jūnijā.
Izplatība:
Pola tuvumā ziemeļdaļā, galvenokārt kontinentālos apvidos nevienmērīgi izplatīts augs. Visā areālā sastopams reti.
Latvijā rets grīslis, agrāk tikai valsts ziemeļu un centrālajā daļā. Izplatās austrumu virzienā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas purvainās palieņu pļavās, smilšainās pieupju sērēs un mežmalās.
Īpašas norādes:
Atgādina ļoti lielu pūkaino grīsli (C. hirta); pūkainais grīslis tomēr nekad nesasniedz pat neliela akotainā grīšļa izmērus. Atšķirības ir arī pūslīša formā un apmatojumā. Citiem grīšļiem Latvijā maz līdzīgs.
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Mostly central and northern part. Groups at the forest edges and in wet floodplain meadows.
Pедко. Преимущественно центральная и северная часть. Группы по лесным опушкам и на болотистых лугах.
