Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Zems, nereti vairāk vai mazāk klājenisks (0.5-1.5 m augsts) rožu dzimtas krūms. Jaunie zari dzeltenzaļi, tūbaini, vecie kaili, sarkanbrūni. Zarojums robusts, drukns. Lapas pamīšus, plati eliptiskas vai ieapaļas (ga 1.5-4 cm, pl 0.5-3 cm), uz garvasām šaurākas. Plātne plakana, plātnes virspuse vienmēr (arī jaunībā) kaila, zaļa, apakšpuse manāmi blāvāka, tūbaina. Mala gluda, gals īsi smails, strups vai, retumis, ar jomu. Lapas ar kātu, pamats ieapaļš. Ziedi lapas žāklē pa (1)2-3, sakopoti īsā (ga ap 1 cm) ziedkopā - skrajā vairogā. Kauss plati trīsstūrains (ga ap 0.3 cm), sarkanbrūns. Vainags rožsārts līdz gandrīz balts, apmēram divreiz garāks nekā kauss. Auglis - sarkans ābolveida kaulenis (ga 0.7-1 cm) ar 2-3(4) kauliņiem, bet bieži ar dzeltenīgu vai oranžu nokrāsu. Zied maija beigās un jūnijā.
Izplatība:
Pārtrauktas (disjunktas) izplatības taksons (C. integerrimus s.l.) Eiropā, galvenokārt Skandināvijā un dažviet kalnu apvidos kontinenta centrālajā daļā. Tiesa gan, pēc jaunākās sistemātikas gludmalu klinteni - C. integerrimus -, ar kuru bija pieņemts apzīmēt Baltijas jūras reģionā sastopamo augu, sadala vairākās ģeogrāfiski norobežotās, sīkākās sugās: C. integerrimus Medik. s.str., kas sastopama Eiropas vidusdaļā un Alpos, bet līdzīgās C. scandinavicus, C. canescens un C. kullensis B.Hylmö sastopamas Fennoskandināvijā un Baltijas valstīs (C. kullensis tikai Zviedrijas dienviddaļā).
Latvijā ļoti reti, dažas mazskaitlīgas atradnes Kurzemē, jūras piekrastē starp Ventspili un Ovīšiem. Latvijā kultivē apstādījumos (C. integerrimus s.l.).
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās, skrajās vietās piejūras priežu mežos un starpkāpu ieplakās.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs. Augļu laikā viegli atšķirama no melnās (C. niger), spožās (C. lucidus) un austrumu (C. orientalis) klintenes pēc sarkaniem (nevis zilganmelniem vai melniem) augļiem. Neziedošs krūms ļoti grūti atšķirams. Lapas nav spožas, spīdīgi zaļas, zari nav stāvi, vecie zari nav pelēkbrūni. Skandināvijas klintenei ziedu skaits vairogā nepārsniedz 3 (citām sugām vairogā vai ķekarā parasti ziedu vairāk, sk. sugas aprakstā arī ļoti līdzīgo iesirmo klinteni ar lielāku ziedu skaitu vairogā).
Gan Skandināvijas, gan iesirmā klintene ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare (both C. scandinavicus and C. canescens). North-westernmost part only. Solitarily shrubs and groups in dry coastal pine forests and cavities between dunes.
Редчайшие виды: C. scandinavicus и C. canescens. Только в северо-западной приморской части. Единичные кусты и группы в сухих сосновых лесах и междюнных понижениях.
