Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Vidējs vai liels (ga 2-6 m) rožu dzimtas krūms vai koks. Vainags plašs, miza pelēkbrūna, zaru daudz. Ērkšķi vienkārši, taisni (ga ap 1 cm). Lapas olveidīgas vai rombiski olveidīgas (ga 3-6 cm, pl 2-4 cm), uz ziedošajiem dzinumiem šķeltas apmēram līdz pusei vai divām trešdaļām 5-7 (reti 3 vai 9) aszobainās, smailās daivās. Lapas plātne virspusē tumšzaļa, apakšpusē gaišāka. Ziedi daudzziedainos vairogos zaru galos. Vainaglapas baltas. Irbulis 1, augšdaļā saliekts. Auglis - miltains, eliptisks vai īsi eliptisks ābolveida kaulenis (Ø ap 1 cm) ar 1 kauliņu. Gatavs auglis tumšsarkans. Kauslapas augļa galā atliektas, trīsstūraini lancetiskas. Zied jūnijā, augļi ienākas septembrī. Morfoloģiski tuva suga vienirbuļa vilkābelei (C. monogyna Jacq.), kas Latvijā sastopama stādījumos un kam raksturīgas īsas, trīsstūrainas, atliektas kauslapas un taisns irbulis. Lai gan līdzība ir liela, tomēr Vācijas vilkābele ir jaunāka, patstāvīga, pēcledus laikmetā veidojusies suga ar izplatības centru Austrumprūsijā. Vācijas vilkābele ir ļoti mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala 4 varietātes: C.a. var. subborealis (Cinovskis) Cinovskis, C.a. var. heterodonta (Pojark.) Cinovskis, C.a. var. alemanniensis un C.a. var. orientobaltica (Cinovskis) Cinovskis. No šīm varietātēm Latvijā sastopamas tikai 2: C.a. var. alemanniensis (lapas 3-5(7) daivainas, ziedkopa, ziedkāts un ziedgultne vairāk vai mazāk ar matiņiem, ziedkopa īsāka nekā lapas, augļi purpursārti, ga 0.7-0.9 cm) un C.a. var. orientobaltica (lapas 5-7(9) daivainas, ziedkopa, ziedkāts un ziedgultne vairāk vai mazāk ar matiņiem, ziedkopas tikpat garas, cik lapas, augļi tumšsarkani, ga 0.8-1.1 cm).
Izplatība:
Viduseiropas ziemeļu daļā sastopama suga.
Latvijā retumis gandrīz visā teritorijā, no Prūsijas XIX gs. ieviesta suga, vietām pārgājusi savvaļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri mežmalās, krūmājos un upju krastos.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām vilkābelēm, grūti atšķirama. Lapu daivu skaits parasti ir lielāks nekā vairumam citu vilkābeļu. Lapas dziļi šķeltas, daivas šauras, parasti 5-7 vai pat 9, kauslapas pie augļa atliektas, trīsstūraini lancetiskas, auglis tumši sarkans, irbulis augšdaļā saliekts.
Rarely. Escape from cultivation. Solitarily specimens at the forest edges, on riverbanks, roadsides and in shrubs. Four varieties can be distinguished: C.a. var. subborealis, C.a. var. heterodonta, C.a. var. alemanniensis and C.a. var. orientobaltica. Only C.a. var. alemanniensis and C.a. var. orientobaltica are found in Latvia.
Изредка, дичает. Единичные экземпляры по лесным опушкам, берегам рек и обочинам дорог, а также в кустарниках. Подразделяется на 4 разновидности: C.a. var. subborealis, C.a. var. heterodonta, C.a. var. alemanniensis и C.a. var. orientobaltica. В Латвии только C.a. var. alemanniensis и C.a. var. orientobaltica.
